No
2020. gada 1. janvāra:
-
Tiesības
uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras
sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas
stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas
stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties
priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās
vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi
varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu.
(No
2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i.,
ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu
vecums).
-
Noteikti
jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no
minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar
invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kurai atkarībā no
personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu.
Rezultātā personām
ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais
vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti
kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas
stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs
būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības –
159,5 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem,
tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām
ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja
apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās
vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti
kopš bērnības – 208,57 eiro.
-
Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas rezultātā
personām ar invaliditāti – no 64 eiro līdz 80 eiro (personām
ar invaliditāti no bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69
eiro) palielināsies minimālās invaliditātes pensijas. I
invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija
būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro),
II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar
invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas
gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības
122,69 eiro).
-
Personai
būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2.līmenī
uzkrāto kapitālu, gadījumā, ja viņa nomirst līdz vecuma
pensijas piešķiršanai, t.i.:
-
-
-
-
ieskaitīt
valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts
vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju); -
pievienot
citas personas pensiju 2.līmenī uzkrātajam kapitālam; -
atstāt
mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.
-
-
-
Lai
izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūrā. Pensiju 2.līmeņa dalībnieks savu
izvēli var mainīt. Ja pensiju 2.līmeņa dalībnieks nebūs
izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju
speciālajā budžetā. Mantot varēs 80 procentus no pensiju
2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019.
gada 31. decembrim, bet 20 procenti pensiju 2.līmenī
uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju
speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir
mazāks par 35 % no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.
-
Pieprasot
vecuma pensiju,
pensiju
2.līmeņa dalībniekam būs jāizdara izvēle – pensiju 2.līmenī
uzkrāto pensijas kapitālu apvienot
ar pensiju 1.līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju vai arī
iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša
izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.
-
Ja
vienlaicīgi ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību
par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai
iegūto arodslimību, piešķirs vienu pakalpojumu, personai
izdevīgāko.
Attiecībā uz personām, kuras šobrīd saņem gan atlīdzību, gan
invaliditātes pensiju, piešķirto atlīdzību un invaliditātes
pensiju turpinās izmaksāt līdz lēmumā par pakalpojuma
piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa
pagarināšanu noteiktajam laikam.
-
Harmonizējot
tiesību normas, slimības pabalstu sakarā
ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību
izmaksās visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos
izmaksas ierobežojumus, arī gadījumā, ja personai tiks noteikts
darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība par darbspēju
zaudējumu.
-
Ņemot
vērā, ka tiek piešķirts invalīda kopšanas pabalsts, ja
personai ar invaliditāti nepieciešama īpaša kopšana, īpašas
kopšanas nepieciešamība nebūs par pamatu atlīdzības par
darbspēju zaudējumu paaugstināšanai.
-
Tā
kā atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kas piešķirtas sakarā
ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, nedrīkst būt
mazākas par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo
invaliditātes pensijas apmēru, tad paaugstinoties minimālajām
invaliditātes pensijām, paaugstināsies arī atlīdzību par
darbspēju zaudējumu minimālie apmēri.
-
Bezdarbnieka
pabalsta izmaksas ilgums būs astoņi
kalendārie mēneši
no pabalsta piešķiršanas dienas. Atkarībā no bezdarba ilguma
bezdarbnieka pabalstu izmaksās pirmos divus mēnešu pilnā (100%)
apmērā no pabalsta piešķirtā apmēra, par trešo un ceturto
mēnesi – 75% apmērā, par piekto un sesto mēnesi – 50%, par
septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā.
-
Vienam
no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un
uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas
lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš
noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai,
kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un
audzina (turpmāk kopā – vecākiem), kuru bērniem ir smagas
saslimšanas vai piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas
pabalsts, slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu
izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai un par ilgāku
nepārtrauktu darbnespējas periodu.
-
Sievietei,
kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns
dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu,
vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku
pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu.
-
Tiesības
uz maternitātes un vecāku pabalstu būs sievietēm, kuras darba
attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne
ātrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma
iestāšanās.
-
Sociālās
apdrošināšanas pabalstus piešķirs 10 darba dienu laikā pēc
visas informācijas saņemšanas. Tos pārskaitīs pabalsta saņēmēja
Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas
(PNS) kontā.
-
Garantētais
minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no
līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu
mājsaimniecībā.
No
2020. gada 1. jūlija:
-
Stāsies
spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas paredz
konkrētākas prasības nodarbināto aizsardzībai, veicot
attālināto darbu, kā arī pašnodarbināto personu drošībai uz
veselības aizsardzībai darbā. Vienlaikus modernizēta darba
aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, kā arī
precizētas prasības darba devēju savstarpējai sadarbībai darba
aizsardzības jautājumos. Precizētas arī prasības darba
aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidei, paredzot, ka
lielajiem uzņēmumiem (ar vairāk nekā 250 nodarbinātajiem), kas
darbojas bīstamās nozarēs, būs nepieciešams nodarbināt vismaz
divus darba aizsardzības speciālistus, ja šajā uzņēmumā nebūs
piesaistīta kompetenta institūcija darba aizsardzības jautājumos
(ārpakalpojuma sniedzējs).
No
2020. gada 1. septembra:
-
Kvalifikācijas
periods būs arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam.
-
Reemigrējošam
diasporas loceklim, nosakot tiesības uz pabalstu, ņems vērā
attiecīgos apdrošināšanas periodus Eiropas Savienības
dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas
dalībvalstī, un lēmumu pieņems 10 darba dienu laikā pēc
informācijas saņemšanas no ārvalsts kompetentās iestādes.
Pabalsta apmērs tiks rēķināts vispārējā kārtībā, ņemot
vērā LR normatīvajos aktos noteikto.
