Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti
Latvijai iesaka veicināt ilgtspējīgu algu kāpumu un darba apstākļu
uzlabošanu, lai noturētu augsti kvalificētu darbinieku palikšanu
Latvijā, liecina OECD izstrādātais ziņojums “OECD Latvijas Prasmju
stratēģija: Novērtējums un rekomendācijas”.
Organizācijas veidotajā ziņojumā skaidrots, ka Latvijā nozīmīga
problēma ir augsti izglītotu darbinieku izceļošana, kas ir atstājusi
iespaidu uz prasmju trūkumu.
Vairākums darba devēju informējuši OECD ekspertus, ka prasmju trūkums
ir būtisks šķērslis ilgtermiņa lēmumiem par investīcijām un šis trūkums
ir īpaši akūts STEM jomās, kā arī profesijās, kas saistītās ar
veselības aizsardzību un sociālo aprūpi.
Atbilstoši starptautiskiem standartiem – Latvijā ir augsts tādu
darbinieku īpatsvars, kuru prasmes veicamajam darbam ir nepietiekamas,
un 18% darbinieku kvalifikācija nav pietiekama, salīdzinot ar 12%, kuru
kvalifikācija ir augstāka par darba veikšanai nepieciešamo.
Eksperti vērš uzmanību tam, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās var
spiest darba devējus pieņemt darbiniekus, kuru prasmes vai kvalifikācija
nav pietiekama darba veikšanai, jo viņi nevar atrast darbiniekus ar
atbilstošām prasmēm un kvalifikācijām. Ziņojumā rakstīts, ka prasmju
nelīdzsvarotība pēdējos gados Latvijai ir liela problēma, un tas ir
uzsvērts vairākos nacionālās rīcībpolitikas plānošanas dokumentos,
piemēram, “Latvija 2030”, “NAP 2020”, “Nacionālās industriālās politikas
pamatnostādnes 2014.-2020. gadam”.
Lai to risinātu, eksperti rekomendē atbalstīt mazos un vidējos
uzņēmumus, kuri saskaras ar ierobežojumiem pārejot uz augstām vērtību
pievienojošām aktivitātēm, kā arī atbalstīt šos uzņēmumus savu
darbinieku prasmju optimālā izmantošanā.
Savukārt, lai uzlabotu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, OECD
eksperti piedāvā nostiprināt koplīgumus un palielināt dalību
arodbiedrībās, lai darbiniekiem būtu iespēja vienoties par labākām
algām.
Eksperti arī rosina prasmju trūkuma risināšanai iedzīvotāju skaita
samazināšanās kontekstā sekmēt iekšējo mobilitāti un jāpiesaista
darbinieki no ārzemēm, kam ir prasmes, lai strādātu trūkstošajās
profesijās.
“Latvijai jādara viss, lai izmantotu esošo prasmju piedāvājumu, radot
labvēlīgus apstākļus iekšējai darbaspēka mobilitātei,” uzsvērts
ziņojumā. Ekspertu ieskatā, Latvijā arī iespējams veidot rīcībpolitikas
tādu prasmīgu ārzemju darbinieku piesaistīšanai, kam ir prasmes, lai
strādātu trūkstošajās profesijās.
Ziņojuma prezentācijas laikā OECD ģenerālsekretāra vietnieks
ekonomikas jautājumos Ludgers Šuknehts uzsvēra, ka Latvija šobrīd īsteno
vairākas reformas prasmju un izglītības jomā, kas ir soļi pareizajā
virzienā, lai risinātu galvenos Latvijas prasmju sistēmas uzdevumus.
Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka OECD ieteikumi tiks
izmantoti turpmākajā darbā, kopīgi strādājot ar organizāciju un visām
iesaistītajām pusēm pie Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēm
2021.-2027.gadam.
