Gada nogalē 19% Latvijas iedzīvotāju 2019.gadu Latvijai vērtē kā
labāku nekā iepriekšējo, 16% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 60%
domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais, liecina pētījumu
centra SKDS decembrī veiktās aptaujas dati.
Kā aģentūru LETA informēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, šie vērtējumi
ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas
atbildes sniedza par 10 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju – 29%
iedzīvotāju 2018.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet
tikai 10% to vērtēja kā sliktāku, kas bija mazāk nekā šī gada nogalē
iegūtie 19% negatīvo vērtējumu.
Kaktiņš uzsvēra, ka kopumā 2018.gada gada nogalē tika iegūti pēdējā
desmitgadē pozitīvākie aizvadītā gada vērtējumi. Vēsturiski vissliktākos
aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada
nogalē, kad tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku
nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.
Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas
iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja,
ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13%
uzskatīja, ka tas bijis sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu valsts
attīstība saņēma 2006.gadā, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks,
bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu, informēja Kaktiņš.
Arī iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt
nākamais gads, liecina par jūtamu optimisma sarukumu, salīdzinot ar
atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē,
liecina pētījuma dati.
Domājot par nākamo gadu, iedzīvotāji ir ne tik optimistiski kā
2018.gada nogalē. Pētījumā 39% respondentu paredz, ka viņiem personīgi,
bet 25% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu. Prognozējot,
vai Latvijai 2020.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads,
tikai 14% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 49% domā, ka tas būs tāds
pats kā 2019.gads.
Salīdzinoši pagājušā gada nogalē 30% iedzīvotāju prognozēja, ka
2019.gads Latvijai būs labāks, 8% domāja, ka sliktāks, bet 48%
paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais 2017.gads.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij
Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju
prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52%
paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl
aizvien ļoti pesimistiska bijusi arī 2009.gada nogale, kad 12%
iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par
aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir
raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002.gada un
2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka
nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% –
ka sliktāks.
Pētījumā secināts, ka līdzīgi kā citos kopš 1999.gada veiktajos
mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni
optimistiskāki nekā domājot par valsti. Iedzīvotāju izteiktās prognozes
par to, kāds viņiem personīgi būs 2020.gads, liecina, ka 39% paredz, ka
nākamais gads būs labāks, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 36%
domā, ka tas būs tāds pats kā 2019.gads.
Kaktiņš atgādināja, ka tas ir mazāks optimisms nekā pagājušā gada
nogalē, kad 42% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs
labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 36% paredzēja, ka tas būs tāds pats
kā 2018.gads.
“Apskatot aptauju datus retrospektīvā, ir vērojams, ka līdzīgi kā
jautājuma par Latvijas nākotni arī jautājumā par personīgo nākotni
optimisms sarūk jau otro gadu pēc kārtas,” pauda pētījuma centra
vadītājs.
Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas
iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju
paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo,
bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr
vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22%
iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par
aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā
nākotnē ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju
prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo,
bet tikai 9% – ka sliktāks.
SKDS aptauja notika no 30.novembra līdz 11.decembrim, veicot tiešās
intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases
metodi kopumā tika aptaujāti 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 75
gadiem visā Latvijā.
