Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos
no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial
Action Task Force – FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā,
kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma
finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”, intervijā
aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
“Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo
scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu
iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē
ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti
skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi,” sacīja Kazāks.
Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju “pelēkajā sarakstā” tomēr iekļauj,
finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja.
“Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku,”
uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs
attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti
kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.
“Pieņemt likumus ir ļoti labi, bet jautājums ir par to, kā mēs šos
likumus īstenojam. Tā ir ļoti svarīga lieta. Turklāt tas neattiecas
tikai uz finanšu sektoru, bet uz visu ekonomiku kopumā. Finanšu sektors
šajā gadījumā vienkārši ir izbīdīts priekšplānā. Taču tāpat tas attiecas
uz ļoti daudziem sektoriem – uz notāriem, uz nekustamo īpašumu
tirgotājiem utt. Naudas izcelsme ir ļoti svarīgs jautājums,” pauda
Kazāks.
Viņš arī norādīja, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles
biroja (OFAC) sankciju jautājums par Aivaru Lembergu (“Latvijai un
Ventspilij”) un ar viņu saistītajām struktūrām ir kā labs indikators,
kas parāda, cik spējīga Latvija kā valsts un tās institūcijas ir šādu
problēmu risināšanā.
“Redzējām zibenīgu un enerģisku valdības rīcību, kas ļāva īsā laikā
panākt Ventspils brīvostas izslēgšanu no OFAC sankciju saraksta,” sacīja
Kazāks.
“Vienlaikus ir jāsaprot, ka ne ar “Moneyval” vērtējumu tagad, ne ar
FATF vērtējumu februārī par to, vai Latviju iekļaut vai neiekļaut
“pelēkajā sarakstā”, jau nekas nebeigsies. Naudas atmazgāšanas problēmas
ir ikdienas higiēnas jautājums. Tās nekur nepazudīs, un šie vērtējumi
ir tikai starpposmi,” pauda centrālās bankas vadītājs, piebilstot, ka
tas arī netiek darīts kādam citam, bet gan mums pašiem.
“Mēs to darām paši sev, jo Latvijas ekonomikai visas šīs problēmas ir
kā enkurs pie peldētāja kājas. Mums pašiem būs labāk, ja mēs šīs lietas
iemācīsimies atrisināt, riskus vadīt un neizdarīt tādas kļūdas, kādas
tika pieļautas iepriekšējos gados. Ja mēs gribam, lai Latvijas ekonomika
aug, tad mums no riskiem attiecībā uz naudas atmazgāšanu, sankciju
ievērošanu, korupciju vienkārši ir jātiek vaļā,” sacīja Kazāks.
Tāpat viņš noraidīja pieņēmumu, ka pēdējā laika skandāli par naudas
atmazgāšanu Latvijā, Igaunijā un Skandināvijā liecinātu, ka šajā reģionā
valda īpašas problēmas. Tas nav tikai Latvijai, Baltijai un
Skandināvijai raksturīgs jautājums, gluži vienkārši mūsu reģions šim
procesam iet cauri kā viens no pirmajiem, bet tas pats gaida arī citus
reģionus.
“Tā kā naudas atmazgāšana ir globāla problēma, ir nepieciešami arī
globāli risinājumi. Tikai nacionālā līmenī to atrisināt nevar, citādi
naudas atmazgātāji vienkārši pārceļas uz citurieni. Tādēļ es ļoti
atbalstu šo sešu valstu, tostarp Latvijas iniciatīvu skatīties uz naudas
atmazgāšanas problēmām reģionāli un izveidot institūciju, kura uz to
visu skatās eirozonas un Eiropas Savienības līmenī. Ja tā ir globāla
problēma, tad lokāli atrisināt to nav iespējams,” sacīja Kazāks.
Jau ziņots, ka Latvijai ir piemērots Eiropas Padomes noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu
novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” pastiprinātas uzraudzības
režīms. Strasbūrā decembrī “Moneyval” plenārsēdē skatīja arī Latvijas
iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto
rekomendāciju izpildi.
Februārī Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas
apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir “Moneyval”,
plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu
sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un
terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”.
Pašlaik FATF “pelēkajā sarakstā” ir iekļautas 12 pasaules valstis,
tostarp no Eiropas – Islande.
