Neraugoties uz astronomisko ziemu Latvijā,
meteoroloģiskā ziņā braši turas pie varas rudens un pagaidām nav liecību
par tā atkāpšanos, liecina informācija Latvijas valsts mežu
apsaimniekotāja “Latvijas Valsts meži” (LVM) mājaslapā.
LVM skaidro, ka astronomiskā ziema nav tas pats, kas meteoroloģiskā
ziema. Iestājoties astronomiskajai ziemai, rudens allaž atkāpjas.
Pagājušais astronomiskais rudens Latvijā atkāpās pirms Ziemassvētkiem –
22. decembrī un kopš tā laika naktis kļūst aizvien īsākas, lai gan
joprojām tās ir garas un tumšas.
Savukārt meteoroloģiskā ziema šogad tā arī var neiestāties. Ja tā
būs, nav iemesla īpaši pārdzīvot, jo nebūs pirmā reize, kad īsta ziema
izpaliek.
Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs arī atzīst, ka pagaidām nekas
neliecina par meteoroloģiskā rudens atkāpšanos. Decembra nogalē dažs
kustonis, kuram vajadzēja būt sastingušam ziemas guļā, joprojām izrādīja
aktivitāti. Tāpat pērnā gada beigās bija ieraugāmi vasaras ziedi un
atrodami izplaukuši vai plaukstoši pavasara augi. Līdzās rudens sēnēm
var atrast arī kādu pavasara sēni. Janvāra pirmajā dekādē vietām
uzziedēja lazdas.
LVM norāda, ka ogotājiem sniega nesegtos sūnu purvos joprojām
pieejamas dzērvenes. Mežos sastopamas arī citas ogas, piemēram, parastās
irbenes, kas ir zaudējušas indīgumu, ja tās skāris sals. Taču irbeņu
augļus jāuzmanās nesajaukt ar tiem līdzīgajiem bebrukārkliņu, mugureņu,
maijpuķīšu, žagatiņu augļiem, kuri nav lietojami uzturā.
Patlaban gaismā aktīvajiem dzīvniekiem, tajā skaitā vairākumam putnu,
dienas jāizmanto īpaši intensīvi, lai īsajā dienas gaismas laikā
paspētu uzņemt nepieciešamo barības daudzumu. Ja nepieciešams, jācīnās
par labākajām barības vietām ar konkurentiem un jāuzmanās no apēst
gribētājiem.
Savukārt, tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam visu
savu aktīvo pamatvajadzību apmierināšanai pagaidām pietiek ar krēslas un
nakts stundām. Tāpēc dienā viņus ieraudzīt izdodas samērā reti. Vērīga
vērotāja acīs viens otrs gan trāpās. Tie kustoņi, kuri gaismā nerosās,
tumsā atstāj liecības par sevi, tostarp sniegā, dubļos vai smiltīs
atrodamus kāju iezīmētus iespiedumus vai zobu nospiedumus.
Jau ziņots, ka saskaņā ar sinoptiķu prognozēm tuvākajā diennaktī
Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte, tādēļ maksimālā gaisa
temperatūra trešdien gaidāma no +4 grādiem Latgalē līdz +9 grādiem
Kurzemē.
Tāpat prognozes liecina, ka vietām, iespējams, tiks pārspēts gan 15.,
gan 16.janvāra siltuma rekords. Tajā pašā laikā nacionālā rekorda
krišana nav gaidāma, jo 1997.gada 15.janvārī gaiss sasila līdz pat +9,7
grādiem, savukārt augstākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā
reģistrēta 16.janvārī, ir +9,4 grādi 1989.gadā.
