Latvijā 2018.gadā nabadzības riskam bija
pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4
procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) 2019.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju nabadzības riska
mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017.gadā līdz
430 eiro 2018.gadā), izmaiņas sociālo pabalstu regulējumā (atsevišķu
pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un
vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa
piemērošanā.
2018.gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī
nabadzības riska slieksnis – līdz 409 eiro mēnesī vienas personas
mājsaimniecībai, kamēr 2017.gadā tie bija 367 eiro mēnesī.
Vienlaikus mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem
līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018.gadā sasniedza 860
eiro mēnesī, kamēr 2017.gadā tie bija 770 eiro mēnesī.
Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija
Latgalē (40,4%), bet mazākais – Pierīgā (14,4%) un Rīgā (16,1%). Vidzemē
nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27%, bet
Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.
Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 2018.gadā, salīdzinot ar gadu
iepriekš, būtiski samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības
risks. Nabadzības riskam 2018.gadā bija pakļautas 26,2% ģimenes ar vienu
pieaugušo un bērniem (2017.gadā – 32,6%) un 16,7% daudzbērnu ģimenes ar
diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (2017.gadā – 20,7%).
Piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17
gadiem un 2018.gadā bija 14,5% (2017.gadā – 17,5%).
Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori
vecumā virs 65 gadiem – 2018.gadā tādu bija 74,9%, kamēr 2017.gadā –
74%.
Savukārt vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū – 8,5% (2017.gadā – 8,1%).
Vienlaikus starp bezdarbniekiem nabadzības riskam bija pakļauti 57,7%
(2017.gadā – 59,5%), bet starp pensionāriem – 52,5% (2017.gadā –
48,9%).
Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējo gadu laikā samazinās sociālo
transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, taču 2018.gadā to loma
atkal pieauga. 2018.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts
nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,4
procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam
būtu pakļauti 39,3% iedzīvotāju. Savukārt 2017.gadā sociālie transferti
nabadzības risku samazināja par 15,8 procentpunktiem, bet 2016.gadā –
par 17,8 procentpunktiem.
Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots
ir Centrālās statistikas pārvaldes 2019.gada ienākumu un dzīves apstākļu
apsekojums. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 9,6
tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2020.gada apsekojuma ietvaros
statistikas pārvalde iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku
2019.gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.
