Kamēr
Baltijas valstis kopumā virzās uz 65 gadu pensionēšanas vecumu,
dažas Eiropas valstis, ieskaitot Igauniju, jau ieviesušas
pensionēšanas vecumu, kas piesaistīts paredzamajam dzīves
ilgumam. Tuvāko divu desmitgažu laikā tiek plānotas vairākas
izmaiņas pensiju sistēmās visā Eiropā, un prognozējams, ka
gandrīz nekur Eiropā pensionēšanas vecums nebūs mazāks par 65
gadiem.
Ko
tas nozīmē iedzīvotājiem?
Tas
nozīmē lielu iespējamību sagaidīt savu pensiju. Pagājušā
gadsimta laikā paredzamais mūža ilgums ir ievērojami
palielinājies, šobrīd attīstītajās un attīstības valstīs
pārsniedzot pat 80 gadus. Statistika rāda, ka Latvijā sievietēm
paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem garāks par vidējo šeit
dzīvojošā vīrieša mūža ilgumu. Tādēļ ir vērts pārdomāt
savus paradumus, parūpējoties par savas pensijas kapitālu.
Pat,
ja paredzamais mūža ilgums ir garāks, tas nenozīmē, ka veselība
dzīves otrajā pusē neprasīs papildu aprūpi. Ir jāparedz papildu
izdevumi medikamentiem un veselības manipulācijām un, dažkārt
tas var nozīmēt arī pārtraukumu darbā. Tas nozīmē, ka jums ir
jābūt pietiekamam finanšu buferim,
lai spētu segt šos papildus izdevumus. Tas pats attiecas uz
priekšlaicīgu pensionēšanos – ja pilnas slodzes darbu vēlas
pamest ap 60 gadu vecumu, tad jābūt pārliecībai, ka līdz tam
laikam uzkrāti pietiekami finanšu līdzekļi.
Tajā
pašā laikā iedzīvotāji Eiropā un Latvijā strauji noveco. Tas
rada lielāku spiedienu uz valstu pensiju budžetiem un ietekmēs
pensiju apmēru, ko katrs cilvēks nākotnē saņems kā valsts
pensiju. Latvijas pensiju sistēma ir labvēlīga visiem nodokļu
maksātājiem – visi trīs pensiju līmeņi atbalsta viens otru,
piedāvājot labu diversifikāciju un arī papildus motivāciju.
Rudenī veiktā Luminor aptauja parādīja, ka cilvēki kopumā
nejūtas droši nepārtrauktu pensiju reformu vidē. Tomēr Baltijas
valstīs reformas bija labvēlīgas pensiju sistēmas dalībniekiem,
piedāvājot brīvāk izvēlēties, kādā veidā tiek veidoti
pensiju uzkrājumi. Lai vecumdienas sagaidītu droši un
pārliecināti, par savu pensijas kapitālu nepieciešams piedomāt
laikus un veikt 5 soļus, kas nodrošinās labāku dzīvi
pensionējoties:
-
Maksā
nodokļus
Varbūt
tas skan ne pārāk revolucionāri, tomēr tas ir ļoti svarīgi.
Nodokļu maksāšana ir būtiska daļa no personiskās sociālās
apdrošināšanas un personiskās nākotnes stabilitātes.
-
Izvēlies
pensiju fonda pārvaldnieku pārdomāti
Diemžēl
pavisam mazs skaits cilvēku interesējās par savu pensiju 2.līmeņa
uzkrājumu. Taču tā ir reāla nauda, kas tiek investēta finanšu
tirgos. Katra paša atbildība ir izvēlēties pensiju uzkrājumu
pārvaldnieku, kas godprātīgi pārvaldīs jūsu naudu un sniegs
labu rezultātu, kā arī pensiju plānu, kas ir piemērots savam
vecumam un riska apetītei. Savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu var
pārbaudīt latvija.lv
un pensiju fondu var brīvi mainīt vienu reizi kalendārajā gadā.
-
Veic
papildus iemaksas privātajā pensiju fondā
Gluži
kā sen zināmajā anekdotē par vīrieti, kurš lūdza Dievam vinnēt
loterijā un Dievs paprasīja viņu vismaz nopirkt loterijas biļeti.
ir arī ar privātajiem pensiju fondiem. Lai sasnigtu labu rezultātu,
ir pašsaprotami, ka kaut kas ir jādara. Ja cilvēks vēlas baudīt
bezrūpīgas vecumdienas, tad uzkrājumi ir jāveido tagad. Ņemot
vērā atbalstu, ko sniedz valsts uzkrājumiem pensiju 3.līmenī,
tas ir viens no pirmajiem uzkrājumu instrumentiem, ko ir vērts
izvēlēties.
-
Plāno
savu finanšu kapitālu
Lai
atbildētu uz jautājumu – cik daudz man ir jākrāj, no sākuma
jānoskaidro – cik daudz es gribētu saņemt? Lai uzkrātu daudz,
nāksies sadraudzēties ar plānošanu, sākot ar šodienas tēriņu
un budžeta plānošanu, ieskaitot savu bērnu izglītību un citus
ievērojamus izdevumus un beidzot ar tām summām, ko vēlētos
saņemt kā vecuma pensiju. Tomēr šāda plānošana viennozīmīgi
atmaksāsies ar labiem rezultātiem.
-
Atrodi
labu padomdevēju
Pensiju
pārvaldnieku un pensiju fondu izvēle ir liela un, ja vien nav
specifisko zināšanu, tad izvēle var šķist gana grūta. Ir
svarīgi atrast kādu, kam uzticēties un kurš ir kompetents finanšu
jautājumos. Protams, dažreiz šķiet, ka ir pietiekoši izlasīt
pāris finanšu rakstus vai aplūkot pāris specifiskus resursus
internetā, lai tēmu saprastu. Tomēr dažreiz tas prasa daudz
vairāk kompetences un palīdzību no malas. Tādēļ cilvēkam nav
jābaidās jautāt, to var darīt arī savā bankā. Tā ir atbildība
par savu nākotni, un vienaldzība ir sliktākais, ko var sev
nodarīt.
