Starp iedzīvotājiem, kuri gatavi aizstāvēt
Latviju ar ieročiem ir arī tādi, kas patērē Krievijas valsts kontrolēto
mediju saturu, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas
Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
32% Respondenti, kas militāra uzbrukuma gadījumā būtu gatavi
aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, atzinuši, ka patērē Krievijas
valsts kontrolēto mediju saturu. Kā norāda pētījuma autori, tas nedod
iespēju apgalvot, ka Krievijas valsts kontrolēto mediju satura patēriņš
būtiski mazinātu Latvijas iedzīvotāju gribu aizstāvēt savu valsti.
Pētījums liecina, ka kopumā 83% Latvijas iedzīvotāji patērē Latvijas
medijus, 40% – Krievijas valsts kontrolētos medijus, 19% – Rietumu
medijus un 15% – arī Krievijas opozīcijas medijus.
Krievijas medijus vairāk patērē tie respondenti, kuri ģimenē lieto
krievu valodu. Šajā grupā Krievijas valsts kontrolēto mediju patēriņu
atzīst 77%, bet 30% izmanto arī Krievijas opozīcijas mediju saturu, kuri
ir kritiski gan attiecībā pret Krievijā pie varas esošo politisko
eliti, gan Krievijas valsts kontrolētajos komunikācijas kanālos
izplatīto saturu.
Šajā pētījumā tika pārbaudīts arī jautājums par valodu, kādā Latvijas
mazākumtautību iedzīvotāji iegūst informāciju par notikumiem Latvijā un
pasaulē. 2015.gadā tika noskaidrots, ka 97% respondentu, kas ģimenē
lieto krievu valodu, izmanto krievu valodas informatīvo telpu, un tikai
54% iegūst informāciju arī latviešu valodā.
2019.gadā tendence ir līdzīga – 96% izmanto krievu valodas
informatīvo telpu, savukārt informācijas patēriņš latviešu valodā ir
samazinājies līdz 44%, bet līdz 15% ir pieaudzis to krievvalodīgo
respondentu skaits, kas iegūst informāciju citā valodā.
Analizējot mediju patēriņu valodu griezumā, konstatētas izteiktākas
atšķirības starp tiem, kas ir vai nav gatavi aizstāvēt valsti, nekā
uzrādīja mediju patēriņš to valstiskās izcelsmes ziņā. Grupā, kas ir
gatava aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, 91% patērē medijus latviešu
valodā, turpretī grupā, kas noteikti atstātu valsti, šis rādītājs ir
70%.
Turpretī mediju patēriņš krievu valodā ir ap 50% visās grupās.
Iespējams, ka zemāks latviešu valodas mediju patēriņš grupā, kas nav
gatava aizstāvēt Latviju, ir skaidrojams ar augstāku atsvešinātību no
valsts, ko uzrādīja citi šajā pētījumā aplūkotie faktori, norāda
pētījuma autori.
Aptaujā iegūtie dati dod iespēju arī noskaidrot uzticēšanās līmeni
dažādu valstu medijiem. Vislielākā daļa respondentu – 53% – uzticas
Latvijas medijiem, Rietumvalstu medijiem uzticas 31%, Krievijas
opozīcijas medijiem – 24 %, bet Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem
– tikai 23%.
Šajā ziņā ir konstatējamas būtiskas atšķirības etniskajā griezumā, jo
63% respondentu ar latviešu valodu ģimenē uzticas Latvijas medijiem,
bet tikai 11% – Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem, savukārt
respondenti ar krievu valodu ģimenē visvairāk uzticas Krievijas valsts
kontrolētajiem medijiem – 46%, bet tikai 34% uzticas Latvijas medijiem.
Šie dati apstiprina dziļajās intervijās sniegto respondentu viedokli,
ka Latvijas un Krievijas valsts kontrolēto mediju atšķirīgais saturs ir
viens no faktoriem, kas šķeļ Latvijas sabiedrību. Plašākas intervijas
ar mazākumtautību respondentiem uzrādīja tendenci, ka respondenti, kuri
papildus krievu valodai vēl pārvalda kādu citu valodu, kā arī prot
izmantot datorus vai viedierīces, mediju patēriņā neaprobežojas ar vienu
informācijas kanālu, un Krievijas valsts kontrolētie televīzijas kanāli
nav prioritārais viņu informācijas avots.
Turpretī mazākumtautību respondenti, kuri brīvi nepārvalda citas
valodas un jaunās tehnoloģijas, par galveno informācijas avotu min
televīziju, un viņu spriedumos, jo īpaši par Krievijas ārpolitiku un
vēsturiskajiem notikumiem, iespējams konstatēt Kremļa izplatītos
naratīvus.
Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma
gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni
lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā,
noskaidrots minētajā pētījumā.
Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk
piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties
ar ieročiem rokās.
Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu
valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi
aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem
spēkiem.
Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem
draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata,
ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika.
Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas
iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 –
krievu valodu.
Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un
socioloģisko pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” realizēto aptauju, kurā
tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
