Bankas kredīta vietā biežāk sākušas piedāvāt
līzinga pakalpojumus, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis
Rutkaste, komentējot 2020.gada tendences ekonomikā Eiropā un Latvijā,
norādīja, ka banku sektorā uzņēmumu kreditēšana arvien saglabājas vāja,
un kredīttemps pagājušā gada nogalē ir samazinājies.
Viņš skaidroja, ka kredītu izsniegšanas nosacījumi kļuvuši stingrāki
saistībā ar nenoteiktību finanšu sektorā. Bankas kļuvušas
piesardzīgākas, to riska apetīte ir samazinājusies.
Atbildot uz komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) jautājumu, kamdēļ
tas tā noticis, Rudkaste skaidroja, ka tad, kad ir pārmaiņas, kas rada
zināmu neziņu, dabīgā reakcija ir rīkoties prātīgi un nogaidīt. Līdzīgi
esot arī banku sektorā – -izaugsme kļūstot lēnākai, pastāv sabremzēšanās
riski. Viņš norādīja, ka Latvijas uzņēmējdarbības finansēšanas avoti ir
ļoti centriski un ilgākā perspektīvā banku interesēs būtu dažādot
finansēšanas avotus.
Tikmēr Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas
interesēs ilgtermiņā ir diversificēt finanšu struktūru. Viņš arī vērsa
uzmanību, ka banku finanšu struktūra Latvijā mainās un kredīta
piešķiršanas vietā tās biežāk sākušas piedāvāt līzinga pakalpojumus.
“Līzings pēdējo gadu laikā audzis ar divciparu skaitļiem, finanšu
struktūra varētu būt norotējusi no kredītizsniegšanas uz līzingu,”
sacīja Kazāks, skaidrojot, ka lielākie līzingu devēji ir banku meitas
kompānijas. Tomēr, ja iepriekš līzinga finansējumam bija straujš
pieaugums (2018.gadā virs 10%), tad 2019.gadā tas sācis mazināt tempus
un, piemēram, septembrī vairs bija tikai 1,4% līzinga pieaugums gada
laikā.
Komentējot to, kādēļ sarukusi banku aktivitāte aizdevumu izsniegšanai
nekustamā īpašuma iegādei, viņš norādīja, ka bankām pārsvarā ir dažādi
riska ierobežojumi. Pieprasījums aizdevuma nekustamā īpašuma iegādei var
pastāvēt, bet bankas šo segmentu savā portfelī vairs negrib palielināt,
jo to pārējais kredītportfelis aug mazāk strauji.
Pēc viņa sacītā, lai arī Eiropā monetārā politika ir atbalstoša,
Latvijā Eiropā atbalstošās monetārās politikas pozitīvo ietekmi kavējusi
lēnāka kreditēšana un augstākas procentu likmes.
