Finansējums valsts autoceļiem šogad būs
250,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā
2019.gadā, trešdien žurnālistiem pastāstīja VAS “Latvijas valsts ceļi”
valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Tostarp no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam 2020.gadā piešķirti
213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni
eiro. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta
finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības
fondi.
“Prioritāte šogad, tāpat kā pērn, būs ceļi ar lielāko satiksmes
intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Darbi notiks
apmēram tādā pašā apmērā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos,
šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas
Savienības fondu līdzekļiem,” sacīja Lange.
Lielākie būvdarbi 2020.gadā notiks Vidzemes šosejas “Sēnītes” posmā,
Liepājas šosejas posmā pie Saldus, ieskaitot apļveida krustojumu,
Daugavpils šosejas posmā gar Skrīveriem, kā arī uz Jelgavas šosejas.
Valsts autoceļu tīklā šogad darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33
objekti ir no 2019.gada. Darbi noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu
posmiem, kā arī uz 45 reģionālo autoceļu un 20 vietējo autoceļu
posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos
800 kilometru garumā.
Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 kilometros autoceļu, kas ir tādā pašā apmērā kā 2019.gadā.
Būvdarbi šogad plānoti arī uz 42 tiltiem, no kuriem 30 būs jauni
objekti, bet 12 – objekti no 2019.gada. Tostarp 13 tilti tiks pārbūvēti,
bet četri tilti – izbūvēti no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz desmit
pārvadiem Vidzemes šosejas “Sēnītes” mezglā.
Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes
līdz “Sēnītei” un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no “Sēnītes” līdz
tiltam pār Gauju plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim.
Lange informēja, ka ir izsludināti iepirkumi deviņiem šīs sezonas
valsts finansētiem būvdarbu objektiem, bet kopumā notiek 20 iepirkumu
procedūras.
Tāpat Lange minēja, ka gada pirmajā pusē vairāk uzmanības tiks
pievērsts asfaltētajiem ceļiem, bet gada otrajā pusē – grants ceļiem.
Tostarp, pēc Langes teiktā, līdzekļi, kas, ņemot vērā silto ziemu,
ietaupīti ziemas uzturēšanas darbos, tiks novirzīti vietējo grants
seguma autoceļu uzturēšanas darbiem vasarā.
“Latvijas valsts ceļu” Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš
norādīja, ka valsts autoceļu tīklā būvniecības objektos veiktās
kvalitātes pārbaudes un testi, parāda, ka būvdarbu kvalitāte gadu no
gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ceļu
laboratorija 2019.gadā kopumā noņēma 2876 paraugus un veica 11 002
testus, mērījumus veicot 6780 kilometros valsts autoceļa.
“Kvalitātes pārbaudes rāda ka esam uz pareizā ceļa un būvniekos
nostiprinās pārliecība, ka nekvalitatīvi strādāt nav izdevīgi. To ir
sapratuši arī materiālu ražotāji. 2019.gada sezonā ceļu būvdarbos
izmantoto minerālmateriālu pārbaudes liecina par būtisku uzlabojumu no
karjeriem piegādāto materiālu kvalitātei,” stāstīja Alberiņš.
Viņš informēja, ka “Latvijas valsts ceļu” Ceļu laboratorijas grunts
penetrācijas radara iespējas ļauj labāk novērtēt izbūvētā asfaltbetona
seguma kvalitāti. Tas ļauj gan pasūtītāja gala pārbaudēs precīzi noteikt
vai un kur ir kvalitātes svārstības, gan arī dod informāciju
izpildītājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darbu veikšanas
tehnoloģijā.
Līdz šim novērtēti 53 objekti, kuros 2019.gadā pabeigti darbi.
Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15 881 eiro apmērā,
kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā 47 651 eiro apmērā.
Būvdarbu kvalitātes garantijas termiņš pagarināts diviem līgumiem
nepietiekama asfaltbetona sablīvējuma dēļ: Ventas tilta atjaunošana
(P123) un autoceļš Jelgava-Iecava (P93). Būvniekiem būs jāveic pārbūve
arī autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā 10 kilometru garumā
saistībā ar neatbilstoša poru satura asfaltbetonu dilumkārtā.
