“Īsta ziema šogad neatnāks,” saka laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Viņš atminas, ka līdzīgas ziemas jau ir bijušas 1989. un 2007.gadā. “2007.gadā tikai 23.janvārī uzsala, ezeri pārvilkās ar vieglu ledu. Tāds laiks bija līdz pusmartam, bet tad strauji nāca pavasaris. Mūsu pusē bija līdz plus 18 grādiem silts, bet 8.aprīlī uznāca liels sniegputenis. Kaut kas līdzīgs ir arī šogad, tikai vēl siltāks. Sals nav iestājies, bet to var gaidīt pēc Sveču dienas (2.februāris). Februārī aukstāki viļņi varētu būt pēc 2. vai 6.februāra, kā arī ap 20.februāri. Ja sals arī būs, tad tomēr īslaicīgs, ar nelielu sniedziņu, kurš uzsnigs un ātri nokusīs,” stāsta V.Bukšs.
Viņš saka, ka šāds laiks var ievilkties, marts būs līdzīgs un arī līdz Lieldienām (12.aprīlis) īsti jauku pavasari nevarot gaidīt.
V.Bukšs uzsver, ka dabā notiek procesi, kas jau liecina par bioloģisko pavasari, piemēram, zied lazdas. “Nemaz nerunājot par zilajām vizbulītēm, kuras turpina periodiski ziedēt kopš 8.decembra. Kļavām tek sula,” novērojis V.Bukšs.
Viņš aicina laiku vērot Sveču dienā: ja dienas vidū ir saule – būs agrs pavasaris, bet vasara – lietaina; ja diena ir vējaina – būs nokrišņiem bagāts gads; ja ir sniegputenis, tad snigs un putinās līdz Dārtai (6.februāris). Savukārt pavasaris varētu būs sauss, jo kurmji rokot zemās vietās.
“Interesanti būs vērot gājputnus, jo 1989.gadā, kad bija līdzīga ziema, lauku cīruļi, ķīvītes, mājas strazdi atgriezās ap 20.februāri. Arī šogad gājputni, visticamāk, atgriezīsies agrāk,” saka V.Bukšs.
