Latvijas Pašvaldību
savienība (LPS) uzsver, ka reforma nedrīkst samazināt veselības
aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ko varētu radīt
Veselības ministrijas (VM) plānotās pārmaiņas slimnīcu līmeņu
noteikšanā, kas izriet no sagatavotā ziņojuma par veselības
aprūpes sistēmas reformas progresu.
Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas straujo
virzību, plānotās izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā, kā
arī neatliekamās medicīniskās palīdzības kapacitāti,
pašvaldības rosina aktīvi risināt neskaidros jautājumus, lai
nesamazinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību
iedzīvotājiem.
Veselības inspekcija
sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu pērn uzsāka
neplānotas pārbaudes slimnīcās, vērtējot to darbību atbilstoši
veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtībā
noteiktajam slimnīcas līmenim. Inspekcija veikusi pārbaudes desmit
slimnīcās, un viens no vērtēšanas kritērijiem bija speciālistu
skaita uzņemšanas nodaļās atbilstība noteiktajam slimnīcas
līmenim. Kaut arī pārbaudes jau ir veiktas un slimnīcām nav
atgriezeniskās saites par pārbaužu rezultātiem, ziņojumā VM
norāda, ka, pēc provizoriskiem datiem, 30% slimnīcu neatbilst
noteiktajam līmenim un līmenis būtu jāpārskata.
Pašvaldības
uzskata, ka tās vajadzētu iesaistīt diskusijās un būtu svarīgi
saprast, kādi ir citi risinājumi, ko ministrija plāno, lai
nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem.
Nereti saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu publiski
izskanējis, ka paralēli tiks sakārtota veselības aprūpes
sistēma. Tomēr nav skaidrs, vai slimnīcu līmeņu pārskatīšana
varētu skart potenciālos reģionālās attīstības centrus un to
īpašumā esošās slimnīcas un kāda būs šo centru loma. Tāpat
nepieciešama skaidrība, vai, pazeminot slimnīcas līmeni, tiks
nodrošināts nepieciešamais neatliekamās medicīniskās palīdzības
apjoms un sasniedzamība, kāds būs pārklājums un pieejamība
ārpus Rīgas.
Vienlaikus slimnīcas
līmeņa pārskatīšana jāplāno kontekstā ar sabiedriskā
transporta pieejamību – tai skaitā nepieciešamais finansējums
sabiedriskajam transportam, plānotā komercpārvadājumu ieviešana
u.c.
VM uzsvērusi, ka
Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam
iekļauti uzdevumi pašvaldību funkcijai nodrošināt veselības
aprūpes pieejamību, piemēram, iekļauts uzdevums attīstīt
transporta piedāvājumu pašvaldībās pēc pieprasījuma, tajā
skaitā iedzīvotāju nokļūšanai ārstniecības iestādēs.
Uzsveram, ka sabiedriskā
transporta nodrošināšana ir valsts funkcija. Ja VM paustais nodoms
nozīmē plānoto valsts funkcijas pārlikšanu uz pašvaldībām,
arī virzot grozījumu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā
par ekonomisko lietderīgumu, tad var izdarīt secinājumu, ka to,
kas valstij nav ekonomiski lietderīgi, vienkārši pārliek uz
pašvaldību pleciem? Šobrīd Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likuma 6. panta ceturtā daļa nosaka, ka “maršrutu tīklu
veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā
transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju
apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes,
darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā
(vispārpieņemtajā) darba laikā”.
Plānots, ka VM līdz
šāgada jūlijam apkopos un analizēs datus, bet pēc tam līdz
oktobrim runās ar slimnīcām un pašvaldībām. LPS sekos, lai pa
šiem mēnešiem veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem
“neaizplānotos” vēl attālinātāk.
