Pēc
gada darba Latvijas Mediju ētikas padome ieguvusi zināmu pieredzi.
Tā papildinājusi un izmantojusi savu pieredzi Cēsu sarunu
festivālā Lampa, vairākās diskusijās, bet galvenokārt dažādu
iesniegto sūdzību izskatīšanā. Par dažām deviņu padomes
locekļu kopīgā darbā iegūtajām atziņām turpmāk.
Savā darbībā Padome vadījusies pēc Ētikas kodeksa normām.
Kodeksu, kā zināms, veido normu kopums, sakārtots noteiktā
sistēmā. Kodeksa jēdziens atgādina morālās regulācijas līdzību
ar tiesisko uzraudzību un kontroli. Taču, kaut gan mediju ētika
uzskatāma par regulatīvu sistēmu, tā būtiski atšķiras no
institucionalizētas stingru sankciju pārpilnās likumu un tiesu
sistēmas. Ētikas kodekss un ar to saistīta rīcība zināmā mērā
kalpo par uzticamas, informatīvi bagātinošas vides solījumu. Savā
darbībā Latvijas Mediju ētikas padome ņēmusi vērā būtiskās
atšķirības tiesiskā un ētiskā domāšanas veidā, tā veicinot
mediju autonomiju un pašregulāciju. Latvijas Mediju ētikas padome
nav sevi uzskatījusi par vēl vienu uzraudzības un kontroles
veidojumu jau tā blīvajā līdzīgu varas struktūru vidē. No
šādas pašidentifikācijas to atturējis gan Satversmes 100. pants,
gan demokrātija. Taču ētika vienmēr kalpojusi par saprātīgas un
pilnvērtīgas rīcības projektu un tā jēgas atgādinājumu.
Mediju darbība tiek regulēta, aizsargājot gan vārda brīvību,
gan sabiedrības tiesības uz
drošu informatīvo vidi, kura spēj bagātināt ar patiesiem
faktiem, intelektuāli un emocionāli. Tā kā Latvijas mediju
ekosistēma nav pasargāta no atsevišķām kļūdām, paviršībām,
pārspīlējumiem, Latvijas Mediju ētikas padome centusies tās
saskatīt, analizēt un atgādināt par brīvības saprātu un
robežām. Tā centusies aizrādīt uz negodīgu vai neprasmīgu
rīcību, lai nepieļautu to atkārtošanu. Padomes lēmumi par
interešu konfliktiem, privātuma tiesību pārkāpumiem, par
sensacionalizācijas tieksmēm, par faktu neprecizitātēm, kurām
neseko atvainošanās, norāda uz mediju darbā saskatītajām
nepilnībām, kuras mazina sabiedrības uzticēšanos medijiem.
Latvijas Mediju ētikas padome ir ieinteresēta kvalitatīvas
žurnālistikas un mediju darbības uzturēšanā Latvijā.
Tā kā mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas, īpaši interneta
mediji, ienes daudzas pārmaiņas mediju vidē un attiecībās ar
auditoriju, Ētikas padome savu spēju un iespēju robežās
iesaistījusies jauno tendenču apzināšanā. Mūsdienu ētikā ir
daudz dilemmu, kuru risinājumā arī turpmāk var un turpinās
iesaistīties Latvijas Mediju ētikas padome.
Par Latvijas Mediju ētikas padomi
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta
2018. gadā, apvienojoties kopumā piecpadsmit mediju nozares
asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir divdesmit trīs
biedri, kuri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju
asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā.
Biedrības valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lielpēteris. Sūdzības
Mediju ētikas padome izskata deviņu cilvēku sastāvā.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar
Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par
valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas
stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma
veicināšana – veikšanu ietvaros.