Dažās nedēļās no jokošanās un pat vienaldzības līdz skaudrai realitātei un līdz šim nepiedzīvotai situācijai – ārkārtējam stāvoklim visā pasaulē. Kopš ikdiena ir koronavīrusa “Covid-19” paralizēta, daudzu ierasto mieru un stabilitāti pārņēmusi neziņa un stress. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nedēļas nogalē uzrunā teica – ir svarīgi saglabāt mieru. Un kad par mieru vislabāk runāt, ja ne tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Tomēr, ja mūsos nav miera domas, ja nav iekšējo spēku rezerves, tad var iestāties tas, ko saucam par absolūtu paniku. Domas par iespējamu krīzi, socializēšanās aizliegumu, klātienes izglītības iesaldēšanu – tas viss ir ārpus ierastā un var izsaukt vairāk nekā uztraukumu. Kur meklēt savu mieru? Atbilde mums katram ir sava. Manuprāt, būt mierā nozīmē, ka neesi kā vējā mētāta niedre, bet stāvi stingri, lai arī kādas vētras nāktu. Šis ir laiks, kad skaudrāk arī apzināmies to, kas katram ir būtisks. Kas nodrošina mūsu labklājību, izaugsmi un arī to nesatricināmo mieru? Kāds šo miera ceļu izkopis sarunās ar tuvajiem, cits labā lasāmvielā, mūzikā, meditācijā vai dabā. Gan valsts politiskie, gan arī garīgie vadītāji nu mudina katru būt atbildīgiem un gataviem mainīt ikdienas ieradumus. Man personīgi šajā laikā pirms Lieldienām kļuvis aktuāls pants, kas atrodams Bībelē: “Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis.” Līdzās nesatricināmam sirdsmieram šis ir arī laiks būt cilvēcīgiem. Tas sevī ietver pretimnākšanu, sapratni, godprātību un atbildību. Neskaitāmi žesti, par ko vēsta mediji, liecina, ka cilvēcība šajā panikai labvēlīgajā augsnē tiek sēta un aug. Sporta profesionāļi pasaulē ziedo finanses, lai apmaksātu dīkstāvi parastajiem darbiniekiem; daži viesu nami uzņem bez maksas uz laiku iestrēgušos tūristus; kādi uzņēmumi mācību resursus atļauj izmantot bez maksas; kultūras nozarē esošie realizē spontānas bezmaksas tiešsaistes idejas – tie ir tikai daži no piemēriem, ka esam cits citam šajā pasaulē ne tikai boss un darbinieks vai biznesmenis un klients, bet vispirms cilvēks, kas redz otrā cilvēku. Vērtīgs mums, latviešiem, ir teiciens – miers baro, nemiers posta. Lai jums, lasītāji, izdodas šajā laikā atrast savu miera avotu, kas baro, dod iespēju izvērtēt un rast spēku!
