Sākoties
pavasarim un Latvijā atgriežoties gājputniem, lauksaimniekiem
arvien aktuālāks kļūst jautājums ir sējumu pasargāšana no
migrējošajām zosīm, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde
(Pārvalde) šonedēļ sākusi izsniegt atļaujas zemnieku
saimniecībām izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar
šaušanas metodi.
Ņemot
vērā lielo iesniegumu skaitu, iegūstamo zosu limitu un izvērtējot
saimniecībās esošo kultūraugu sējumu platības, atļaujas
izsniegtas 140 saimniecībām un kopējais šādā veidā iegūstamo
zosu apmērs noteikts 1000 indivīdi.
Saimniecībās,
kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz
100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, savukārt
saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100
hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis. Atļauju
nosacījumi paredz, ka zosu atbiedēšana ar limitētu putnu ieguvi
noris gan saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem
aktiem, gan jāievēro īpaši nosacījumi, piemēram, pirms zosu
letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas aizpildot īsu
tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta
īsziņa uz tālruņa 27775667,
kā arī jāsniedz tiesšsaistes atskaite par darbības veikšanu
Pārvaldes
Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita
Strode
norāda, ka gan Sugu un biotopu aizsardzības likums, gan Medību
likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par
savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības
pavasarī medību tradicionālā izpratnē. Tomēr ir paredzēti
izņēmumi attiecībā uz putnu skaita letālu kontroli noteiktos
gadījumos – piemēram, putnu sugu indivīdus atļauts iegūt vai
traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un
tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, lai
nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem.
Pagājušajā
gadā šis jautājums kļuva īpaši aktuāls saistībā ar to, ka
migrējošās zosis radīja būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem,
turklāt aprēķināto kompensāciju apmērs pārsniedza valsts
budžetā kompensācijām paredzēto finansiālo apjomu. Aprēķinātie
zaudējumi augkopībā ir pieauguši, piemēram, Pārvaldē
pieteiktie un aprēķinātie migrējošo putnu radītie zaudējumi
augkopībai 2016.gadā aprēķināti 187 180,05 eiro apmērā,
2017.gadā attiecīgi – 157 593,44 eiro, 2018.gadā – 50 722,37
eiro, bet 2019.gadā jau 1 290 895,59 eiro.
Vienlaikus
jāņem
vērā, ka ne visi zemnieki zaudējumus piesaka kompensācijām, kā
arī migrējošo putnu radītie zaudējumi bieži vien ir saistīti
ar laikapstākļiem pavasarī. Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde
norādīja, ka izņēmuma kārtā var izsniegt atļaujas zosu letālai
atbaidīšanai pavasarī, lai novērstu kaitējumu sējumu laukiem,
taču tādā gadījumā būtu jāievēro vairāki nosacījumi –
jābūt skaidriem pierādījumiem, ka citas alternatīvas, kā
novērst zaudējumus, izrādījušās neefektīvas, ir radīti
būtiski zaudējumi un tiek veikts monitorings, lai sekotu medību
slodzei.
Pēc
speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi
pieaugusi gan tāpēc, ka pēdējos gados arvien vairāk paplašinās
tauriņziežu sējumi, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem
putniem, gan ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, taču
arī vairāku zosu sugu populācijas ir palielinājušās.
Ņemot
vērā pērnā gada postījumus, daudzas zemnieku saimniecības
pieteikumus zosu letālai atbaidīšanai sāka pieprasīt jau šī
gada janvāra beigās. Līdz 16.martam Pārvaldē saņemti vairāk
kā 300 saimniecību pieteikumi zosu atbiedēšanai no sējumiem,
veicot zosu šaušanu.
Tāpat
kā Igaunijā arī Latvijā, veicot zosu ieguvi, nebūs atļauts
izmantot svinu saturošu munīciju.
Tā
kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta
limitēta zosu ieguve pavasarī, Pārvalde aicina zemniekus un
medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un
kontroles ietvaros sadarboties gan ar Pārvaldes, gan Valsts meža
dienesta inspektoriem.
“Zosu
atbiedēšana
ar putnu limitētu ieguvi tiek pieļauta, lai samazinātu zaudējumus
sējumiem, tomēr tas nenozīmē, ka citi atbiedēšanas mehānismi
nav izmantojami – mūsu ieskatā visefektīvāk ir kombinēt
dažādas atbiedēšanas metodes, kā arī iespēju robežās
pielāgojot lauksaimniecības praksi,” skaidro G. Strode.
Daļai
saimniecību atļaujas limitēti iegūt zosis tiek atteiktas.
Piemēram, nav atļauta limitēta zosu ieguve īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās, kur to nepieļauj normatīvie akti vai
aizsargājamā teritorija ir izveidota migrējošo putnu
aizsardzībai. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu
un vienlaikus nepārkāptu noteikto zosu ieguves limitu, Pārvalde
saņemtos iesniegumus par zosu indivīdu ieguvi ir vērtējusi to
saņemšanas kārtībā. Līdz ar to pēc noteiktā zosu indivīdu
ieguves limita sasniegšanas, Pārvalde atļauju izsniegšanu ir
atteikusi neatkarīgi no tā vai atļaujas pieprasītāja
apsaimniekotajās lauksaimniecības zemēs citu apstākļu dēļ zosu
indivīdu ieguve izņēmumam kārtā būtu pieļaujama.
Vienlaikus
atgādinām,
ka nav nepieciešama speciāla atļauja, lai veiktu migrējošo putnu
atbiedēšanu, izmantojot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai
līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar
citu normatīvo aktu prasībām. Tā kā visos reģionos ir
saimniecības, kurās ir atļauta limitēta migrējošo zosu ieguve,
un pieņemot, ka zosis ir putni, kas ātri “mācās”, tad
iespējams, ka šaušanas radītais troksnis pārējās saimniecībās
arī palīdzēs samazināt zaudējumus sējumiem.
Zosis
un gulbji ir migrējošie
putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski
apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika
apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti
“dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu.
Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas,
lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā
vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo
tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī
kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
Plašāks
skaidrojums par kompensāciju piešķiršanas kārtību un
aprēķiniem, kā arī iesnieguma forma lejupielādei pieejama
Pārvaldes mājaslapā:
https://www.daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/#kompensacijas/.
Pieteikumu iespējams
iesniegt, atsūtot to pa pastu, klātienē Pārvaldē, kā arī pa
e-pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Papildus
informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē zvanot uz
tālruni: 67509766 vai rakstot uz e-pastu: daba@daba.gov.lv.
Skaidrojums par atļaujas nosacījumiem šeit
