XII Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome šodien nolēma vasarā
gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu, preses
brīfingā informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa norādīja, ka, izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties
ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.
Svētku operatīvās vadības grupas vadītājs, bijušais Valsts policijas
priekšnieks Artis Velšs sacīja, ka Operatīvā vadības darba grupas, kas
ir atbildīga par svētku drošu norisi un kurā iekļauti pārstāvji no
visiem operatīvajiem dienestiem, locekļi bija vienisprātis, ka svētki
jāpārceļ.
Kā galvenos argumentus Velšs minēja medicīnisko kritēriju, ārkārtējās
situācijas ierobežojumus, operatīvo dienestu noslodzi un budžeta
jautājumus.
Pirmkārt, patlaban neviens nevar pateikt cik ilgi turpināsies
Covid-19 izplatība un kad tā noslēgsies, uzsvēra Velšs. Otrkārt,
ārkārtējā situācija paredz dažādus ierobežojumus un, visticamāk, šī
situācija tiks pagarināta. Tas nozīmē, ka, svētkus rīkojot vēl šogad,
dienesti nespētu nodrošināt kvalitatīvu svētku sagatavošanas procesu.
Treškārt, jāņem vērā operatīvo dienestu noslodze, norādīja Velšs.
Patlaban operatīvie dienesti lielus resursus velta Covid-19 apkarošanai
un ierobežojumu kontrolei. Dienestiem nav neizsmeļamu resursu, kurus
veltīt svētku drošai norisei, turklāt vasarā dienestu darbinieki būs
uzkrājuši nogurumu.
Ceturtkārt, jāņem vērā arī budžeta jautājums, atzīmēja bijušais
policijas vadītājs. Viņš skaidroja, ka dienesti patlaban lielus budžeta
līdzekļus velta Covid-19 apkarošanai un ierobežojumu kontrolei, un gada
otrajā pusē var pastāvēt neskaidrības par atbilstošu finansējumu
dienestiem.
“Svētku pārcelšana ļautu nesteidzīgi un kvalitatīvi tiem sagatavoties,” nobeigumā uzsvēra Velšs.
Dziesmu svētku norisei līdz šim bija piešķirti 4,7 miljoni. Vēl tiek
apkopota informācija par svētku skatēs iztērēto un mākslinieciskajā
repertuārā izmantoto naudu, tomēr ministre apgalvoja, ka šī summa varētu
būt ap 200 000 eiro. Precizējumi sekošot aprīļa vidū.
Pēc Šuplinskas paustā, Finanšu ministrija apliecinājusi, ka līdzīgi
kā vēlēšanas, tā arī dziesmu svētki ir likuma sastāvdaļa un finansējums
šim mērķim tiks rasts. “Nevaram garantēt, ka būs tieši “eiro pret eiro”,
bet tam ir garants un, pārceļot svētku norisi, iezīmējam svētku budžetā
šo pozīciju,” pauda ministre.
Bija plānots, ka svētki notiks šovasar no 6.jūlija līdz 12.jūlijam,
tomēr komiteja un padome iecerējušas svētkus rīkot nākamgad no 5.jūlija
līdz 11.jūlijam.
Padomes un komitejas sēdē Šuplinska akcentējusi, ka svētku rīkošanā
svarīgākais ir sabiedrības, jo īpaši dalībnieku drošības jautājums.
“Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 neprognozējamā
epidemioloģiskā attīstība un ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē
ievieš būtiskus ierobežojumus un izmaiņas visās sabiedrības
funkcionēšanas jomās,” pauda ministre.
Šuplinska cer, ka šī ziņa neskumdinās potenciālos dalībniekus, bet
ļaus noskaņoties svētkiem ar jaunās izglītības platformas “Tava klase”
starpniecību. Tā būšot iespēja izdejot un izdziedāt arī Dziesmu un deju
svētku repertuāru.
Arī svētku izpilddirektore Agra Bērziņa uzsvēra, ka svētku
organizatoriem ir ļoti svarīga dalībnieku drošība, tādēļ tika pieņems
lēmums svētkus pārcelt uz nākamo gadu.
Līdz mācību gada beigām visi potenciālie svētku dalībnieki un
organizatori saņems informāciju par turpmāko rīcību, kā notiks
gatavošanās svētkiem nākamajā gadā. Viņa sacīja, ka patlaban Tautas deju
nozares ekspertu komisija sagatavos priekšlikumus, kā rīkoties nākamajā
gadā un, iespējams tie tautas deju kolektīvi, kuri šogad skatēs jau
kvalificējās svētkiem – nākamgad tajās varēs nepiedalīties un
kvalificēsies svētkiem automātiski.
Savukārt Dziesmu svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns
atzina, ka padomei neradās šaubas, ka lēmums par svētku pārcelšanu
“šajos apstākļos ir absolūti izsvērts un adekvāts, un tā ir pareiza
izeja no pašreizējās situācijas”.
Vaicāts, vai svētku atcelšana paver iespēju iekļaut repertuārā kaut
ko mainīt, viņš uzsvēra, ka Dziesmu svētku padome ir konsultatīva un
šajā reizē viņam nav tiešas saistības ar svētku repertuāra izveidi.
Tomēr padomes sēdes laikā svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns
Vanags informējis, ka par šo jautājumu ir bijušas diskusijas.
Klišāns sacīja, gads ir diezgan ilgs laiks, līdz ar to repertuārā,
viņaprāt, vismaz attiecībā uz dziedāšanu, varētu būt arī kādas “jaunas
vēsmas un aktualitātes, lai bērniem būtu interesanti un nebūtu veselu
gadu jādzied tikai faktiski jau apgūts repertuārs.
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas
bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās
latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek
turpinātas un turētas godā.
Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā
jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju
kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas
ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas
kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās.
