Kā
ik pavasari, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzsācis šī
gada pirmo meža dzīvnieku – lapsu un jenotsuņu vakcināciju pret
trakumsērgu.
Vakcinācijai
tiek izmantota vakcīna „Lysvulpen”, kas satur novājināta
trakumsērgas vīrusa SAD BERN un SAD B l9 “like” celmu, un ir
iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.
Vakcīnas ēsmas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiek
izvietotas austrumu pierobežā.
Vakcīna
izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu
kastīti. Vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr, to
apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta. Vakcīna nav
bīstama arī cilvēkam un apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks
nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu, kas ēsmas iekšpusē ir
šķidra – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta.
Trakumsērga
ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un
dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs
dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt – lapsas un jenotsuņi.
Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar
trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas
dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses
pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
PVD
izstrādāto
trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi, un
līdzfinansē Eiropas Komisija.
Pateicoties
sistemātiskai
savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005. gada regulāri
tiek veikta pavasarī un rudenī, trakumsērga Latvijā ir izskausta
– pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts
2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā.
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2014. gada rudenī
Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
Lai
gan Latvijā
pēdējo gadu laikā nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums,
ņemot vērā trakumsērgas izplatību kaimiņvalstīs, PVD aicina
regulāri veikt mājas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, kā
arī ziņot veterinārārstam vai PVD par katru trakumsērgas aizdomu
gadījumu.
