Lai
maksimāli
mazinātu sabiedrības inficēšanos ar COVID-19, tirgotāji un
ēdinātāji ir īpaši paaugstinājuši drošības normas pārtikas
produktu tirdzniecībai, iesaiņojot nefasētos produktus, ietinot
preces plastmasā, aizstājot ierastos traukus ar vienreizlietojamiem
traukiem utt. Papildus tiešajai ietekmei uz sabiedrības veselību
un valsts ekonomiku, pašreizējai krīzei ir arī būtiska ietekme
uz vidi. Viena no tūlītējām sekām ir ievērojams
vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – īpaši trauku,
maisiņu, kārbiņu – lietošanas pieaugums un sabiedrības bažas
par vienreizlietojamo izstrādājumu pārmērīgu izmantošanu.
Salīdzinot
vienreizlietojamo trauku un iepakojumu, un daudzkārt lietojamā
iepakojuma priekšrocības vīrusa izplatības mazināšanai,
jāsecina, ka pārmērīgais plastmasas atkritumu apjoma pieaugums
neatsver tā minimālo ietekmi uz higiēnas veicināšanu.
“Zaļā
josta”, balstoties uz globālās kustības #breakfreefromplastic
apkopoto informāciju, aicina izvērtēt pastiprinātu
vienreizlietojamo plastmasas trauku pielietošanas lietderīgumu
vīrusa COVID-19 izplatības mazināšanai, iespēju robežās
lietojot pareizi koptus daudzkārt lietojamos traukus un galda
piederumus. Globālā kustība #breakfreefromplastic apvieno vairāk
nekā 1900 organizācijas un vairāk nekā 6100 individuālos
biedrus, kas aktīvi strādā pie plastmasas piesārņojuma
mazināšanas visā pasaulē.
“Zaļā
josta” sniedz ieteikumus, kā sevi pasargāt no COVID-19
inficēšanās draudiem un vienlaikus samazināt vienreizlietojamo
plastmasas izstrādājumu radīto slogu videi pašreizējā
situācijā.
1.
Vai daudzreiz lietojamie trauki ir droši lietošanai koronavīrusa
izplatības laikā?
Pareizi
kopti daudzreiz lietojamie trauki, mazgāti
ar karstu ūdeni un trauku mazgāšanas līdzekļiem, ir droši
lietošanā. Atbilstoši jaunākajiem pētījumiem, koronavīruss
spēj izdzīvot uz virsmām arī temperatūrā, kas pārsniedz 400C
pat vairāk nekā 20 sekundes, kas nozīme, ka visdrošākais veids
daudzkārt lietojamo trauku kopšanā ir to mazgāšana trauku
mazgājamajā mašīnā augstā temperatūrā. Trauku mazgājamās
mašīnas ir daudz efektīvākas, nekā mazgāšana ar rokām, jo
tās traukus mazgā daudz augstākā temperatūrā, turklāt
ilgāk, maksimāli samazinot vīrusa izdzīvošanas varbūtību.
Tomēr rūpīga mehāniska trauku mazgāšana ar rokām, izmantojot
mazgājamo līdzekli, ir pietiekami droša un atbrīvo virsmu no
patogēniem. To uzsver P. Stradiņa Klīniskās universitātes
slimnīcas rezidents otorinolaringoloģijā Marks Ronis:
“Salīdzinājumam var minēt infektologu un epidemiologu
izdaudzināto roku mazgāšanu – cilvēks, taču nevar atļauties
rokas pēc iziešanas sabiedrībā vienkārši izmest vai mazgāt
900C
temperatūrā ilgstoši. Ieteikums būtu izvairīties no daudzreiz
lietojamo trauku atkārtotas lietošanas bez rūpīgas nomazgāšanas,
nevis atteikties no tiem pavisam.”
2.
Vai vienreiz lietojamais iepakojums ir drošāks
par daudzkārt lietojamo?
Vienreizlietojamie
trauki nav sterili – vienreizlietojami izstrādājumi
tāpat var saturēt vīrusus un patogēnas baktērijas. SARS-CoV-2
istabas temperatūrā var izturēt uz plastmasas virsmām līdz 6
dienām.[1]
Vienreizlietojamie
trauki ir pakļauti jebkuram patogēnam, kas uz tiem atradies, sākot
ar ražošanu, transportēšanu, krājumu uzkrāšanu noliktavās un
to lietošanas laikā. Tāpēc tie nav pasargāti no vīrusiem un
baktērijām, kas uz tiem var nokļūt jebkurā brīdī. Turklāt
saskaņā ar nesen publiskoto vides un toksikologu zinātnisko
vienoto ziņojumu[2]
– pārtikas iepakojumos tiek izmantotas vairāk nekā 12 000 ķīmiskās
vielas, un daudzas no šīm ķīmiskajām vielām nav pietiekami
novērtētas, lai novērtētu to ietekmi uz cilvēku veselību.
Lietojot daudzreiz lietojamos traukus, šo ķīmisko vielu migrācija
uz pārtikas produktiem un dzērieniem nenotiek, jo tiek izmantoti
daudz drošāki, augstvērtīgāki materiāli.
Būtiski
arī atcerēties, ka pārtikas produktiem pievienotais iesaiņojums
aiztur vīrusa nokļūšanu tiešā veidā uz produkta. Taču,
aiztiekot iesaiņojumu ar rokām, atverot produktu vai patērējot
to, pastāv risks, ka uz iesaiņojuma virsmas esošie vīrusi un
baktērijas tiek pārnesti uz pašu produktu, pieļaujot tā
nonākšanu cilvēka organismā. Iesaiņojums nenodrošina pilnīgu
higiēnu, ja cilvēks pats neievēro pastiprinātas higiēnas normas.
3.
Vai cilvēki
joprojām var droši izmantot savu atkārtoti uzpildāmo ūdens
pudeli vai kafijas tasi?
Savu
personīgo
ūdens pudeļu un krūžu lietošana vīrusa laikā ir absolūti
droša, ja tiek ievērotas higiēnas prasības un pastiprināti
piesardzības pasākumi. Izvēloties vienreizlietojamo kafijas krūzi
pašapkalpošanās stendā, nav garantijas, ka iepriekšējie
apmeklētāji, ņemot no statīva krūzīti sev, nav pieskārušies
ar nemazgātām rokām pārējām kafijas krūzēm. Nereti krūzes
izņemšana no statīva ar vienu roku vispār nav iespējama –
pārējās krūzes ir jāpietur ar otru roku. “Grūti iedomāties,
kā baudīt mīļāko līdzņemamo kafiju, kura Jūs šajā laikā
jau sagaida pagatavota vienreizlietojamā krūzītē, nepieskaroties
ar lūpām krūzītes materiālam. Šajā un daudzos citos gadījumos
lieti noderēs personīgā krūze, kas rūpīgi mazgāta mājās un
ir bijusi rokās tikai Jums,” norāda M. Ronis.
Labākās
ūdens uzpildes iespējas, atrodoties ārpus mājas un ceļā, ir
brīvroku elektroniskas ūdens uzpildes stacijas, kā, piemēram,
lidostā. Ja nav pieejama šāda iespēja, kur nav nepieciešams
pieskarties virsmām ar rokām, var izmantot ūdens krānu vai ūdens
dzesētāju. Neļaujiet ūdens pudelei tieši pieskarties krāna
virsmai un esiet piesardzīgi, mazgājot rokas pēc pieskaršanās
koplietošanas virsmām. Tas pats princips attiecas arī uz personīgo
kafijas tasi – nelieciet krūzīti tieši pie ūdens krāna tapas vai
kafijas kannas uzgaļa un pēc uzpildes mazgājiet rokas.
“Vienmēr
laba doma līdzi nēsāt gan personīgo dezinfekcijas līdzekļa
pudelīti, gan arī spirtu saturošas salvetes, ar kurām noslaucīt
ūdens pudeles kakliņu, ja tas tomēr pieskāries ūdens uzpildes
krānam. Spirtu saturoši dezinfektanti inaktivē koronavīrusu 1
minūtes laikā.[3]
Spirts iztvaikos pārdesmit sekunžu laikā un neatstās nekādu
piegaršu,” iesaka M. Ronis.
Atgādinājums
par higiēnas prasību ievērošanu
“Zaļā
josta” atgādina, ka vīrusa izplatības laikā ir jāievēro
drošības pasākumi un īpaši pastiprināti jārūpējas par
personīgo higiēnu. Apmeklējot publiskas vietas – veikalu,
ēdināšanas iestādi, tualeti – vienmēr pastāv inficēšanās
risks. Regulāra roku mazgāšana un personīgo lietu – piemēram,
personīgās dzeramās ūdens pudeles – saskarsmes ierobežošana ar
koplietošanas virsmām palīdz mazināt inficēšanās risku.
Rūpes
par paša veselību sākas ar pareizu profilaktisko pasākumu
ievērošanu un to pareizu veikšanu un nepaļaušanos uz to, ka kāds
cits pasargās Jūs, dezinficējot rokas, pirms pasniegt Jums ēdienu
plastmasas trauciņā, vai dzērienu automātā darbinieks ielādēs
vienreizlietojamās krūzītes, nenošķaudoties uz tām.
1: Rabenau HF, Cinatl J, Morgenstern B, Bauer G, Preiser W, Doerr
HW. Stability and inactivation of SARS coronavirus. Med Microbiol
Immunol.
2005 Jan;194(1-2):1-6. PubMed PMID: 15118911; PubMed Central
PMCID: PMC7086689.
2: Jane Muncke1 , Anna-Maria Andersson, Thomas Backhaus, Justin M.
Boucher, Bethanie Carney Almroth, Arturo Castillo Castillo, Jonathan
Chevrier, Barbara A. Demeneix, Jorge A. Emmanuel, Jean-Baptiste Fini,
David Gee, Birgit Geueke, Ksenia Groh, Jerrold J. Heindel, Jane
Houlihan, Christopher D. Kassotis, Carol F. Kwiatkowski, Lisa Y.
Lefferts, Maricel V. Maffini, Olwenn V. Martin, John Peterson Myers,
Angel Nadal, Cristina Nerin, Katherine E. Pelch, Seth Rojello
Fernández, Robert M. Sargis, Ana M. Soto, Leonardo Trasande, Laura
N. Vandenberg, Martin Wagner, Changqing Wu, R. Thomas Zoeller and
Martin Scheringer. Impacts of food contact chemicals on human health:
a consensus statement.
Muncke et al. Environmental Health, 2020 19:25
3: Kampf G, Todt D, Pfaender S, Steinmann E. Persistence of
coronaviruses on inanimate surfaces and their inactivation with
biocidal agents. J Hosp Infect.
2020 Mar;104(3):246-251. doi: 10.1016/j.jhin.2020.01.022. Epub
2020 Feb 6. Review. PubMed PMID: 32035997; PubMed Central PMCID:
PMC7132493.
