Ilgstoši atrodoties mājās, daudzi no mums ļauj vaļu lielākām
rūpēm par savu dzīves telpu un arī telpaugiem, kas to rotā.
Kāpēc tomēr cītīgi koptā, čubinātā un mīļotā puķe
neizrāda sajūsmu, bet vīst, kalst vai nīkuļo? Iespējams, jūs
rūpējaties par daudz! Biežāk izplatītās kļūdas telpaugu
kopšanā apkopojusi augu speciāliste Līna Spure.
Visizplatītākā problēma – nepareiza laistīšana
Neviens augs nevar iztikt bez ūdens, taču – kas par daudz, tas
par skādi. Ja rūpīgi laistāt augu, bet tā lapu gali pamazām
nobrūnē, augs ir pārlaistīts. Tas ir sliktāk, nekā aplaistīt
par maz. Iekaltēts augs varbūt zaudēs savu glīto izskatu, taču
izdzīvos. Bet pārlaistītam augam tiek sabojātas saknes, ko uzreiz
nepamanīsiet. Pēc 2–3 nedēļām lapu gali nobrūnē.
Cilvēkam, to redzot, dabiska reakcija ir palaistīt vēl, jo šķiet,
ka augs cieš no sausuma. Taču tas situāciju tikai pasliktina. Kad
augs sāk sanīkt pavisam, ir jau par vēlu, jo saknes ir aizgājušas
bojā.
Kā tad zināt, cik bieži augu laistīt? Gandrīz visiem augiem
telpā, kur turas apmēram 22 grādu gaisa temperatūra un augus
neskar tieši saules stari, pietiek ar laistīšanu reizi nedēļā
vai pat divās. Pārbaudiet augsnes mitrumu ar pirkstu. Te gan
nepietiks pavirši ar pirksta galu nobraukt pāri – iegremdējiet
apmēram pusi mazā pirkstiņa augsnē: ja tādā dziļumā zeme ir
mitra, laistīt nevajag.
Tāpat gandrīz visi augi ir jālaista no apakšas, lejot ūdeni
traukā, kurā ievietots pods, no kura tie var pamazām uzsūkt tik
daudz mitruma, cik nepieciešams. Īpaši tas attiecas uz palmām,
fikusiem un citiem kokveidīgiem augiem. Labs risinājums ir
automātiskās laistīšanas sistēmas, ko ievieto podā, pašā
apakšā zem keramzīta kārtas – tādējādi augu praktiski nav
iespējams pārlaistīt, jo ūdens traukā ir visu laiku un augs pats
padzeras, kad vajadzīgs. Šādu risinājumu labprāt izvēlas
biroji, bet tas ir pieejams un lēts lietošanai arī mājās.
Ko darīt, ja tomēr augs ir pārlaistīts? Ja puķei lapu gali
metas dzelteni vai brūni, vislabāk to izņemt no augsnes, vizuāli
pārbaudīt un aptaustīt saknes, mīkstās, bojātās daļas
nogriezt un apstrādāt griezuma vietas ar aktivēto ogli, saberžot
tableti pulverī. Pēc tam augs ir gatavs stādīšanai jaunā,
svaigā augsnē, kur tas būs pasargāts no baktērijām.
Kad augam tomēr ir par sausu
Protams, arī iekaltēšanas metode nav pats labākais puķkopības
paraugs. Kā tad atšķirt, kad augam tiešām ir par sausu? Fikusi
nometīs lapas – tas ir viens no galvenajiem simptomiem, ka zeme ir
par sausu. Tiesa, fikusiem arī nepatīk, ja tos pārvieto – tad
lapkritis ir dabiska reakcija uz pārmaiņām, jo augi piedzīvo
stresu, tāpat kā citas dzīvas būtnes. Taču, ja neko neesat
mainījuši, bet lapas birst, augsne ir pārāk sausa. Savukārt augi
ar ļoti mīkstām lapām kā begonijas vai sanpaulijas novītīs –
lapiņas kļūs vēl mīkstākas un kārsies lejup. Vēl viena pazīme
ir atstarpe starp poda sieniņu un augsni – tas nozīmē, ka augsne
ir pilnīgi izžuvusi un atlēkusi no poda.
Gandrīz nevienam augam nepatīk tieši saules stari, tāpēc
novietot tos uz palodzes, sevišķi dienvidu pusē, nav labākais
risinājums. Arī telpās ar ļoti lieliem logiem pastāv lielāks
risks, ka augs cietīs no saules apdegumiem. Dažām falenopšu sugas
orhidejām patīk karsta saule, tomēr prātīgāk būtu vienmēr
apskatīt instrukciju, cik daudz saules augs var izturēt. Ja to
rekomendē novietot pusēnā, tad saulē to likt nedrīkst.
Izturīgāki pret saules gaismu ir augi ar gaišas krāsas lapām un
baltiem raibumiem vai lapu maliņām; augiem ar tumšām lapām vajag
mazāk gaismas. Tomēr gaisma jānodrošina 12–16 stundas
diennaktī, īpaši ziemā, kad, iespējams, jāpadomā par papildu
apgaismojumu.
Ja augs ir iekaltēts, tam var palīdzēt, uz 2–4 stundām
iegremdējot vanniņā vai spainī ar ūdeni, lai atdzīvinātu
augsni.
Kad mēslot, bet kad – aprasināt?
Viena no iespējām, kā augu palutināt, ir apsmidzināšana.
Taču ar to pārliek aizrauties arī nevajadzētu. Ja ūdens pilieni
nokļūs uz ziediem, tie atstās neglītus, brūnus punktiņus, un
zieds ātrāk aizies bojā, brīdina augu speciāliste.
Tāpat katrs augs, lai tas labi justos un krāšņi zeltu, ir
jāmēslo, taču arī tas jādara pareizi. Kļūda ir gan nemēslot
nemaz, gan mēslot ziemā, kad gandrīz visi procesi apstājas un
augi guļ. Ziemā augs barības vielas nevar izmantot, taču tās
uzkrājas augsnē, un pavasarī mēslojuma koncentrācija zemē ir
jau pārāk liela. Augi jāsāk mēslot pavasarī, bet uzmanīgi un
mazliet, jo augs var paņemt tikai tik, cik tam vajag. Mēslojot par
daudz, labākajā gadījumā veltīgi iztērēsiet mēslojumu,
sliktākajā – apdedzināsiet saknes vai pārbarosiet augu.
Mēslojot augus, labāk vadīties pēc instrukcijām un turēties pie
principa “labāk mazāk nekā par daudz”.
Atspēkojam mītus par telpaugu kopšanu
Kaktusus
nevajag laistīt.
Tas ir mīts – vajag, protams, tikai retāk. Tas atkarīgs no laika
apstākļiem un kaktusa veida: sausos kaktusus var laistīt reizi 3–4
nedēļās, ziemā gandrīz nemaz vai varbūt reizi mēnesī;
gaļīgajiem kaktusiem tomēr vajag vairāk mitruma. Toties smidzināt
uz kaktusa ūdeni gan nedrīkst!
Sanpaulijām,
ciklamenām un acālijām patīk, ka tām podiņā ieliek sniegu. Arī
tas ir mīts. Gandrīz visiem augiem “garšo” izkausēta sniega
vai lietus ūdens, jo tas ir mīkstāks, bet, aprokot augu ar sniegu,
iespējams izraisīt tikai stresu.
Orhidejas
nepārtraukti jābaro un izziedējušie kāti jānogriež. Arī
šī nav laba izvēle. Visām orhidejām ir vajadzīgs miera periods.
Kātu var nogriezt, kad augs noziedējis un kāts nobrūnējis, jo
saknes ir savākušas atpakaļ tajā esošās barības vielas. Tad
orhidejai jāļauj pāris mēnešus atpūsties vēsākā telpā,
mazāk laistot un nemēslojot. Pēc pāris mēnešiem augu var atkal
pārnest siltumā, samēslot un gaidīt ziedus.
Māla
podi ir labāki nekā plastmasas.
Tieši otrādi! Jebkuram augam, izņemot orhidejas, vislabākais ir
plastmasas pods, kas ievietots dekoratīvā keramikas podā. Keramika
pasargās auga saknes no pārkaršanas un krasām temperatūras
svārstībām. Turklāt plastmasas podā zeme ilgāk saglabāsies
mitra, jo māls ir ļoti porains un ūdens no tāda poda ātri
iztvaiko.
Orhidejas
obligāti jāstāda caurspīdīgā podiņā.
Ne visas – falenopšiem tas tiešām patīk, bet eksotiskās
orhidejas, kurām nav gaisa saknīšu, dod priekšroku parastam
podiņam un parastai, vieglai, elpojošai augsnei.
Augi sliņķiem
Ja tomēr ar telpaugu kopšanu esat uz “jūs”, bet lekno
zaļumu izbaudīt gribas, ieteicams izvēlēties īpaši izturīgus
augus – sansevjēras jeb līdakastes, kuras gana labi jutīsies pat
tiešos saules staros, zāmijas jeb zamiokulkas, kas pacieš gandrīz
visu, vai hoijas jeb tā sauktās vaskapuķes. Toties fikusi un
krāšņās skaistules kodijas būs īpaši kaprīzi augi – tiem
vajadzīga laba gaisma, mērena laistīšana, bet nomest visas lapas
tie var pat no vieglas caurvēja pūsmiņas. Tiesa, tie ir arī ļoti
skaisti, un varbūt šis laiks ir īpaši piemērots, lai apgūtu
telpu dārzkopja prasmes ar kādu niķīgu skaistuli!
