Izlikās, ka pavisam nesen mēs Latvijā iepazinām un sākām atzīmēt Mātes dienu. Taču, paveroties vēstures lappusēs, izrādījās, ka maija otrajā svētdienā šīs svinības notiek jau kopš 1992.gada. Laikam jau pirmsākumu gados šie svētki nebija īpaši populāri un izpaudās vien kā savas mātes apmīļošana vai kāda zieda pasniegšana. ASV, kur meklējami šo svētku pirmsākumi jau 1908.gadā, šo svinību tradīcijas ir nostiprinājušās un ieguvušas vērienīgus apjomus. Pie mums tā ir diena, kad tiek dota iespēja pateikties savām mātēm par visu, ko viņas mums ir devušas. Par to, ko ikdienas steigā mēs aizmirstam vai vienkārši neuzskatām par būtisku, vai nepasakām laika trūkuma dēļ, un mūsu pateicība paliek kaut kur gaisā karājoties. To izdarīt var jebkurš neatkarīgi no nodzīvoto gadu skaita. No maza ķipara, kuram vēl nav pat sajēgas par šīs dienas nozīmi, līdz sirmgalvim, kura dzīves pieredze ne ar ko neatšķiras no viņa miesīgās mātes. Neaizmirsīsim, ka mums apkārt ir arī vecmāmiņas, sievasmātes vai vienkārši draudzenes, kurām bijis lemts pildīt svēto misiju – būt mātei. Pieņemts teikt, ka māte tāpat kā dzimtene katram ir viena, taču ar šābrīža dzīves izpratni varu oponēt šim viedoklim. Vai māte ir katra, kas dāvājusi dzīvību kādam mazulim? Es teiktu, ka viennozīmīgas atbildes nav. Uz to taču mēs varam paskatīties arī filozofiski, jo pastāv gan bioloģiskās, gan audžumātes, gan mātes pēc būtības, bet dažās ģimenēs ir pat divas mammas. Taču katram cilvēkam savējā ir vismīļākā, vien tiem, kam dzīvē tās ir bijušas vairākas, kādreiz ir jāsaprot, kura ir bijusi māte un kura – mamma. Taču, ja sirds liek, sveiciet visas, jo viņas to gaida! Sveiciet, kamēr ir tāda iespēja, jo tikai tad, kad viņu pietrūkst, mēs apzināmies viņu patieso vērtību. Tad saprotam, cik daudz palika neizrunāts, nepajautāts un cik pateicības mēs palikām viņām parādā. Mātes ir iemūžinātas gleznās, viņām veltītas grāmatas, filmas, dzeja un daudz, daudz dziesmu. Tikai visas, kuras pirmās nāk atmiņā, ir smeldzīgas un ar skaudruma piegaršu. Laikam jau daudzi nav paspējuši izrunāt visu un par vēlu ir sapratuši to, cik burvīgi ir tas, ka vari samīļot māti kaut reizi gadā – Mātes dienā.
