“Ērču aktivitāte šogad ir lielāka, salīdzinot ar citiem pavasariem. Tas saistīts ar siltāku ziemu, kā arī agrais pavasaris bija siltāks par vidējo ilggadīgo,” “Dzirkstelei” saka Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas doktors Voldemārs Spuņģis, kurš pēta ērces.
Pirmās – jau janvāra sākumā
V.Spuņģis pēdējās ērces ievācis pagājušā gada 30.decembrī, bet pirmās jau šī gada 9.janvārī. Ērcēm pietiek, ja gaisa temperatūra ēnā pārsniedz plus 5, plus 6 grādus, saulē temperatūra ir vēl augstāka.
“Ērču aktivitāte ir tieši atkarīga no vides temperatūras kā jau visiem aukstasiņu dzīvniekiem. Temperatūras pazemināšanās pat līdz vairākiem mīnus grādiem (salnas augsnes virskārtā) ērces neietekmē. Tās vienīgi nespēj pakustēties. Man ledusskapī pie plus 3 grādiem tās tomēr lēni kustējās. Šī pavasara pētījumi liecina, ka ērču ir salīdzinoši vairāk nekā iepriekšējos pavasaros. Tas saistīts ar labvēlīgo ziemošanu. Bargās ziemās daļa ērču aiziet bojā, šoziem – ne,” skaidro V.Spuņģis.
Interesējoties, vai tiešām inficētās ērces ir aktīvākas, V.Spuņģis nerod tam zinātnisku skaidrojumu. “Pavasarī tās visas ir badā un izmanto katru izdevību piesūkties. No cilvēkiem noņemtās ērces un dabā ievāktās ērces pēc tajos esošo slimību ierosinātāju sastopamības biežuma neatšķiras,” saka V.Spuņģis.
Viņš pēc savas pieredzes zina teikt, ka ērces ir visā Latvijā – citur mazāk, citur vairāk. Tas atkarīgs nevis no ģeogrāfiskās vietas, bet gan no piemērota biotopa – aizaugušas pļavas vai izcirtuma, vai bagāta meža. 14.maijā Kurzemē pie Jūrkalnes viņš ievāca paraugu, kurā uz 200 metriem bija 260 ērces. Savukārt pagājušajā gadā viņš apmeklēja kazu audzētavu pie Ludzas, kur balto kazu muguras bija brūnas no ērcēm.
Vidzemē jaunienācēja vēl nav atrasta
V.Spuņģis vēlas vērst lasītāju uzmanību jaunienācējai Latvijā – ornamentētajai pļavērcei. Tā strauji izplatās uz ziemeļiem. “Pēc pēdējām ziņām jau sasniegusi Viļaku. Tas ir apmēram tikpat tālu uz ziemeļiem kā Gulbene,” norāda V.Spuņģis.
Viņš stāsta, ka iepriekšējos gados pļavērce atrasta Latgalē teritorijās Ilgas – Daugavas loki – Augšdaugava – Nīcgale – Kārsava, tātad vairāk Latgales austrumos. “Jau šogad ziņots par ērču uzbrukumiem mājlopiem Austrumlatgalē. Mana hipotēze it tāda, ka ornamentētās pļavērces izplatību nodrošina lielie savvaļas zīdītāji, kuriem ir plašs barošanās un pārvietošanās areāls. Izskatās, ka ērces kopā ar lielajiem zīdītājiem ir šķērsojušas Daugavu augšpus Jēkabpils un tad izplatījušās tālāk uz ziemeļiem. Tā ērces nonākušas Latgalē. Vidzemē ērci vēl neesmu atradis. Hipotēze ir tāda, ka Vidzemi ērce kolonizēs no austrumiem, pārceļoties pāri Aiviekstei. Mani interesē, vai pļavērce ir pārceļojusi/novērota Vidzemē, Ziemeļvidzemē un Ziemeļlatgalē, vai tā ir pārceļojusi uz vēl citām vietām. Lūdzu, ziņojiet novērojumu “Dabasdati.lv” vai sūtiet ziņu uz e-pastu “voldemars.spungis@lu.lv”, ja novērojat ornamentēto pļavērci! Ja tik tiešām būs konstatētas pļavērces, tad es iespēju robežās atradni apsekošu, izmantojot “ērču deķi”,” saka V.Spuņģis.
Viņš stāsta, ka pēc literatūras ziņām pļavērces barojas uz savvaļas zīdītājiem, mājdzīvniekiem, retāk – putniem. Tās var uzbrukt arī cilvēkam, taču viņam nav zināms neviens tāds gadījums. “Iespējams, šīs lielās ērces vieglāk pamanīt vai arī tās dod priekšroku “vilnainiem” dzīvniekiem. Ir atradumi uz kaķiem un suņiem. Ērces pēta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Parazitoloģijas nodaļas pētnieki, ar kuriem es sadarbojos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot vietējo un ievesto ērču sugu sastāvu, ekoloģiju, izplatību un ērču pārnesto slimību ierosinātāju sastopamību. Ievāktās ērces pēc sugu noteikšanas analizē ar molekulārām metodēm slimību ierosinātāju noteikšanai, tāpēc jebkurš ērču, it īpaši pļavērču, atradums ir svarīgs,” saka V.Spuņģis.
Pie mums izplatītas taigas ērces
Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere “Dzirkstelei” stāsta, ka 2018.gadā Gulbenes novadā nebija saslimušo ar ērču encefalītu, 2019.gadā bija viens, bet šogad vēl nav neviena.
Viņa uzsver, ka ir jāuzmanās no ērcēm visā valsts teritorijā, jo jebkur dabas teritorijā var atrast ērču attīstībai un dzīvei labvēlīgas vietas – briksnājus, izcirtumus. “Gulbenē sastopamas galvenokārt taigas ērces, kam sezonā ir viens aktivitātes pacēluma periods – pavasarī. Rudenī šo ērču pieaugušie īpatņi vairs nav aktīvi,” saka E.Tettere.
Centra speciālisti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā, lai pasargātu sevi, savus bērnus un mājdzīvniekus no ērču piesūkšanās. Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas boreliozes jeb Laimas slimības un ērlihiozes.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektores pienākumu izpildītāja Lana Upīte “Dzirksteli” informē, ka pēc palīdzības noņemt ērci šopavasar vairāk ir vērsušies pieaugušie.
“Ērces noņemšanas laikā vakcīnas esamība vai neesamība nav īsti svarīga. Ja pacients ir bijis vakcinēts – ļoti labi, iespēja saslimt ir tikai ar divām ērču pārnēsātajām slimībām. Ja nav vakcinēts – saglabājas visas trīs. Par vakcīnu jādomā laikus. Tomēr, ja pacients Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vēršas ar simptomiem, kas varētu liecināt par Laimas slimību vai ērču encefalītu, tad lielākoties tiek nosūtīti pie ģimenes ārsta terapijai un analīžu nodošanai,” saka L.Upīte.
Uzziņai
◆ Suņa ērce un taigas ērce ir galvenās dažādu slimību ierosinātāju pārnēsātajas dzīvniekiem un cilvēkam.
◆ Suņa un taigas ērces ir ekoloģiski tuvas, grūti atšķiramas, tās ir izplatītas visā Latvijas teritorijā. – Gulbenes pusē galvenokārt sastopamas taigas ērces.
◆ Latvijā konstatētas jaunas mūsu apstākļiem pielāgojušās dienvidnieces. Jaunienācēja – ornamentētā pļavērce. Tā strauji izplatās uz ziemeļiem. Pēc pēdējām novērojumiem jau sasniegusi Viļaku, kas ir apmēram tikpat tālu uz ziemeļiem kā Gulbene.
◆ Epidemiologi atgādina, ka ērcēm vispiemērotākās ir mitras un ēnainas vietas, tāpēc tās vairāk sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu. Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu, piejaukumu, bet maz – sausos skrajos priežu silos. Tās nereti sastopamas arī ilggadīgi nekoptās un krūmiem aizaugušās pļavās. Aktīva (uzbrukumam gatava) ērce parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 centimetru augstumā (maksimāli – līdz 1 metra augstumam) no zemes, gaidot, kad garām ies piemērots upuris.
◆ Piesūcoties ērce caur atskabargaino snuķīti ielaiž koduma brūcē siekalas. Tajās ir vielas, kas mazina sāpes un neļauj asinīm sarecēt. Parasti cilvēki ērces kodienu nejūt, tādēļ, iespējams, ka ērce nokrīt, pirms tā pamanīta. Ērces sākuma attīstības stadijās to niecīgo izmēru dēļ ir grūti saskatīt.
