“Dzirksteles” lasītājs jautā: “Vai ugunsdzēsēji, kad ieradušies ugunsgrēka notikuma vietā un cisternas jau ir iztukšotas, drīkst, piemēram, ņemt ūdeni no tuvumā esoša dīķa, ja zeme, kur tas atrodas, pieder pašvaldībai, bet iznomāta privātpersonai? Vai šai privātpersonai ir tiesības aizliegt ņemt ugunsdzēsējiem ūdeni no dīķa?”
Atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa: “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcību ugunsgrēka vietā reglamentē Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums. Tas nosaka gan amatpersonu pienākumus, gan tiesības.
Saskaņā ar likuma 15.pantu: “Lai apturētu un novērstu ugunsgrēku, dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs: 1) dot rīkojumu: a) iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā, b) pārvietot, nojaukt vai iznīcināt ēkas, būves un to daļas, c) demontēt iekārtas, d) pārvietot transportlīdzekļus; 2) ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu; 3) iesaistīt speciālos dienestus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā notikuma vietā.”
Ierodoties notikuma vietā, glābšanas darbu vadītāja viens no pirmajiem uzdevumiem ir atrast tuvāko ūdens ņemšanas vietu, jo autocisternā esošā ūdens daudzuma (vidēji 2,5 tonnas ūdens) pietiek vien dažām minūtēm. Vietās, kur ir izbūvēti ūdens hidranti, tiek izmantoti tie, savukārt, piemēram, lauku viensētās un apdzīvotās vietās, ciematos tiek izmantotas tuvākās pieejamās dabiskās vai mākslīgi veidotās ūdenstilpes. Kad atļauja tās izmantot no īpašnieka ir saņemta, tiek uzsākta ūdens sūknēšana, lai nodzēstu ugunsgrēku. Tādējādi, ja īpašnieks atļauju nedod, VUGD viņa īpašumā esošo dīķi, ezeru un citu neizmantos. Šādos gadījumos tiek meklēta nākamā tuvākā un pieejamā ūdens ņemšanas vieta. Taču situācijā, ja būs apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība (galējas nepieciešamības gadījumā), glābšanas darbu vadītājs var pieņemt lēmumu ūdeni ņemt arī bez īpašnieka atļaujas.
Gribam uzsvērt, ka lielākoties iedzīvotāji atļauju izmantot savā īpašumā esošu ūdenstilpi ugunsgrēka dzēšanas vajadzībām tomēr neaizliedz, jo brīdī, kad nelaime notikusi, visi cenšas to pēc iespējas ātrāk novērst. Tāpat atgādinām, cik nozīmīga un būtiska ir katra minūte un sekunde ugunsgrēka dzēšanas laikā. Tādēļ, izmantojot iespēju, sakām lielu paldies katram iedzīvotājam, kurš nevilcinoties ļauj izmantot savā īpašumā esošos resursus ugunsgrēku dzēšanas, kā arī dažādajos glābšanas darbos!”
