Savos jau ievērojamajos 82 gados gribu saprast, kurš ir mūsu novada vadītājs. Dzirdēts, ka par kadru virzīšanu it kā viszinošākā varētu būt Gunta Kalmane, bet par lielām naudas summām un to izlietošanu lietas kursā visvairāk esot Jānis Barinskis. Šos cilvēkus mēs neesam ievēlējuši, bet viņu ietekme, šķiet, ir ļoti liela. Tikmēr deputāti nāk un aiziet.
Pašvaldības atbildību pret mums, vietējiem iedzīvotājiem, redzu maz vai pat nemaz. Vai tiek domāts, kā iedzīvotājiem atvieglot dzīvi kaut vai šķietami sīkos, ikdienišķos jautājumos? Vai kāds mūs vispār dzird, ieklausās, ņem vērā mūsu lūgumus? Diemžēl tā vien liekas, ka mūsu domē sasaukums aiz sasaukuma aiz sevis atstāj vien lielāku vai mazāku postažu.
Te nevaru nepieminēt vecos grēkus. Vispirms jau to, ka mūsu slimnīca nav tāda, kāda bija. To var uzskatīt par daļēji likvidētu. Tagad slimnīcai tiek gādāta jauna, dārga diagnostikas aparatūra. Vai būs, kas to apkalpo, kas lieto? Man un visam novadam ir vajadzīgs sertificēts podologs (speciālists, kurš veic ārstniecisko pēdu aprūpi). Tāda nav ne Alūksnē, ne Balvos. Tuvākais ir Madonā. Mēģinu kontaktēties ar šo speciālistu ārpus novada. Man un citiem vecajiem cilvēkiem šāda attāluma mērošana nepieciešamās procedūras saņemšanai ir liels pārdzīvojums. Nokļūšanas organizēšana vien un finanšu jautājums nav viegli atrisināma lieta. Bet tikmēr novada pašvaldībā algas nav nekādas mazās. Un vēl arī rod iespēju tās palielināt. Prieks! Viņi – jauni cilvēki. Ir lieli tēriņi. Benzīns arī vēl būtu atmaksājams – pa Rīgas ielām ir taču visādas braukāšanas.
Tomēr ir daži jautājumi par pašvaldības projektu nepieciešamību, raugoties no novada iedzīvotāju skatpunkta. Vai mums tiešām ir vajadzīgi saules paneļi uz domes jumta, kas izmaksā nedaudz vairāk par 90 000 eiro? Saules paneļus vajag, bet sabiedrisko pirti Gulbenē nevajag? Tas ir jautājums, kas nav atrisināts gadiem ilgi, jo pašvaldība to laikam nespēj paveikt. Vēl viens pašvaldības projekts, kura kvalitāti, piedodiet, apšaubu, ir Spārītes parka daļas rekonstrukcija Blaumaņa ielas tuvumā. Manā skatījumā, ir notikuši varas darbi (vardarbība) pret šo parku. 1923.gadā šī teritorija tika veidota kā dendroloģisko stādījumu parks. Ainavu arhitekte Vineta Radziņa Emzes parka (ar to saprotot arī Spārītes parka daļu) rekonstrukcijas projektā, kuru pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāja 2014.gadā, tika norādījusi: “Emzes parka teritorijā ir iezīmēti divi biotopi, kuros nekāda cilvēka iejaukšanās nav pieļaujama. Viena šāda teritorija atrodas pie Emzes dīķa un otra nosacīti – pie Svētezera un pie Asaru dīķa.” Tagad ejiet, cienījamie gulbenieši, un apskatiet, kas ar dendroloģisko stādījumu parku ir noticis pēc rekonstrukcijas! Šķiet, arī melnais gulbis Heinrihs, kas peld Svētezerā, palaikam žēli kliedz un sauc pēc palīdzības. Tāpat kā mēs, vecie gulbenieši.
