26.maija “Dzirksteles” raksta “Ienākumus atklāj pilsētas un pagastu pārvaldnieki” sakarā skaidrojumu par saviem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajā valsts amatpersonas 2019.gada deklarācijā 24 194,44 eiro ienākumiem pirms nodokļu nomaksas vēlas sniegt Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis. Precizējam sīkāk, ka viņa pagājušā gada ienākumus veidoja: 15 518,64 eiro darba alga, 8445 eiro no īpašuma pārdošanas akciju sabiedrībā “PrivatBank”, 79,25 eiro ienākumi no SIA “Tolmets Vidzeme” un 151,55 eiro no SIA “Metallica”. Tāda ir J.Kupča kā valsts amatpersonas pagājušā gada ienākumu deklarācijas publiskojamā daļa jeb “ienākumu gūšanas vieta (avots)” saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā brīvi pieejamo informāciju. Tā ir oficiāla informācija. Preses likums nosaka: masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur oficiālus valsts varas un pārvaldes institūciju dokumentus.
J.Kupcis informē: “Pievēršam uzmanību summai – 8445 eiro. Šī summa ir auto līzings! Atgriezeniskajā vai atpakaļējā līzingā automašīnas pārdevējs un līzinga saņēmējs ir viena un tā pati persona. Citiem vārdiem sakot – jūs pārdodat savu mašīnu līzinga kompānijai un tūlīt pat noformējat to līzingā ar izpirkuma tiesībām līzinga līguma darbības termiņa beigās. Turklāt pārdevējs un arī līzinga saņēmējs vispirms saņem naudu, kas ekvivalenta automašīnas vērtībai, pēc tam apņemas maksāt ikmēneša līzinga maksājumus. Viennozīmīgi šie nav ienākumi, bet vienkāršā valodā –
kredīts, kurš vēl ir jāmaksā 5 gadus. Kā tad var to uzskatīt par ienākumu!? Lūgums precizēt un “nemusināt” iedzīvotājus, un, ja sniedzam, tad pilnvērtīgu informāciju! Gūtie ienākumi un alga ir pavisam nesalīdzināmas lietas. Iedzīvotāji arī nezina atšķirību starp “algu uz papīra un rokas”. Diemžēl presei patīk mulsināt un savā ziņā “kūdīt sabiedrību” pret “pagastvečiem”.”
“Dzirkstelei” skaidrojumu sakarā ar valsts amatpersonas J.Kupča pretenzijām sniedz VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa: “Valsts ieņēmumu dienests var izskaidrot, kā normatīvajos aktos ietvertie nosacījumi ir jāpiemēro, jo iestādes darbs ir piemērot normatīvos aktus tādā redakcijā, kādā tie ir spēkā. Taču iestāde nav valsts politikas veidotājs, līdz ar to – ne likumus, ne Ministru kabineta noteikumus VID nevirza, nepieņem un nevērtē.
Lai sniegtu korektu atbildi par konkrēto situāciju, svarīgi zināt konkrētā līzinga līguma veidu un vērtēt ar konkrēto līzinga darījumu noformētos dokumentus, noslēgto līgumu nosacījumus. Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz automašīnas iegādi iespējams noformēt finanšu līzingu, operatīvo līzingu vai atgriezenisko līzingu. Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 24.panta pirmajā daļā noteikto deklarācijā valsts amatpersona norāda:
◆ informāciju par tai piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuri ir tās valdījumā, lietošanā vai kurus tā iegādājusies uz līzinga līguma pamata (6.punkts);
◆ informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem (8.punkts);
◆ informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses (9.punkts);
◆ informāciju par savām parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru (10.punkts).
Situācija, kad valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda gūti ienākumi, lai gan noformēts līzinga līgums, var veidoties, ja tiek noslēgts atgriezeniskā līzinga līgums. Atgriezeniskais līzings ir procedūra, kurā personai kredīts tiek izsniegts pret pašai piederošas automašīnas ķīlu. Atgriezeniskajā līzingā līzinga ņēmējs un automašīnas pārdevējs ir viena un tā pati persona, proti, persona pārdod savu mašīnu līzinga kompānijai un tūlīt pat to noformē līzingā ar izpirkuma tiesībām. Turklāt pārdevējs un arī līzinga saņēmējs vispirms saņem naudu, kas ekvivalenta automašīnas vērtībai, pēc tam apņemas maksāt ikmēneša līzinga maksājumus. Attiecībā uz atgriezeniskā līzinga līguma noformēšanu informācija valsts amatpersonas deklarācijā būtu jānorāda šādi:
1. deklarācijas punktā “Ienākumi” jānorāda gūtais ienākums no savas automašīnas pārdošanas līzinga kompānijai;
2. deklarācijas punktā “Darījumi”:
a) jānorāda līzinga līgums ar līzinga kompāniju par kredīta saņemšanu;
b) automašīnas pārdevums līzinga kompānijai;
c) automašīnas pirkuma līgums.
Minētos darījumus norāda deklarācijā, ja katra šo darījumu summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
1. deklarācijas punktā “Transportlīdzekļi” – īpašumā esošā automašīna;
2. deklarācijas punktā “Parādsaistības” – parādsaistību summa līzinga kompānijai (bankai), ja tā uz attiecīgās kārtējā gada deklarācijas iesniegšanas 31.decembri pārsniedza 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.”
