Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce lepojas, ka 500 dienās ir noiets ceļš no idejas par reformu līdz Saeimas balsojumam par 42 pašvaldību izveidošanu līdzšinējo 119 vietvaru vietā. Patiesībā centieni reformēt novadu pašvaldības ilgst vismaz sešus gadus. Šajā laikā nekur tālu nav tikts, jo nav pamata apgalvot, ka bijušo 26 rajonu sadalīšana novados ir devusi pozitīvus ieguvumus. Drīzāk par ieguvēju var uzskatīt Gulbenes novadu, kas vienīgais savu teritoriju saglabāja rajona robežās. Vietējo pašvaldību vadītājiem pietika saprāta nedalīties tāpēc vien, lai saņemtu “burkānu” – naudu infrastruktūras sakārtošanai. Kā liecina pieredze, gandrīz visur šo naudu izlietoja, lai atjaunotu skolu, kultūras un pašvaldības iestāžu ēkas. Protams, tobrīd tas šķita labi un pareizi. Taču drīz pēc tam daudzu skolu durvis tika aizslēgtas, atstājot pamestas ēkas, tāpēc iznāk – nauda neko attīstībai nav devusi. Tas nozīmē – neredzēja tālāk par degungalu. Vai tagad būs citādi? Ir solījumi, ka būs labāk, bet nav pat vīzijas ne par skolu, ne ceļu tīklu sakārtošanu, ne pakalpojumu nodrošināšanu. “Jauni novadi nav nejauši!” apgalvo J.Pūce. Manuprāt, galvenā ietekme, veidojot novadu karti, bijusi politiskām ambīcijām. Uz to norāda aizdomas, ka Saulkrastu novads tika veidots, lai būvētu sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Reformas mērķis ir mazināt iedzīvotāju bažas, vai viņi tiks sadzirdēti. Vērojot līdzšinējās debates, strīdus un protestus, secinājums ir pretējs. Sadzirdēti ir tie, kuriem acīmredzot ir savi aizstāvji starp Saeimas koalīcijas politiķiem. Kā citādi varētu izskaidrot to, ka pēc Naukšēnu un Rūjienas protesta akcijām nepievienot šīs teritorijas Valkas novadam tās ir iekļautas Valmieras novadā? Turpretim Ikšķiles, Limbažu un arī Varakļānu pašvaldības un iedzīvotāji netika saklausīti, tāpēc ir iesniegti pieteikumi Satversmes tiesā. Turklāt nav nekāda loģiska pamatojuma šīm atšķirībām, veidojot otru lielāko (Valmieras) novadu ar 51 000 iedzīvotāju un vienu no mazākajiem (Saulkrastu) novadiem ar aptuveni 11 000 iedzīvotājiem. Vidēji katrā novadā būšot līdz 28 000 iedzīvotāju. Bet kā varēs nodrošināt vienādi augstu pakalpojumu līmeni joprojām tik atšķirīgos novados? Nevienlīdzība bija un būs.
