Lai arī Latvija uz pasaules fona šobrīd
COVID-19 izplatības ierobežošanā ir sasniegusi lielisku
rezultātu, dati liecina, ka pasaule joprojām nav tikusi galā ar
pandēmijas “pirmo vilni” un vairākās valstīs pēc īslaicīga
atslābuma ir sācies infekcijas atkārtots pieaugums. No Latvijas
kaimiņvalstīm pašlaik sliktākā situācijā ir Krievija,
Baltkrievija un arī Zviedrija, kur situācija uzlabojas pavisam
lēni, un ieviestie atvieglojumi ļauj prognozēt, ka vīruss
sabiedrībā būs vēl ilgāku laiku.
Tomēr publiskajā
telpā parādās arvien vairāk informācijas par dažādu valstu un
uzņēmumu progresu COVID-19 vakcīnas izstrādē. Vēlos dalīties
par aktualitātēm pasaulē, paužot savu viedokli par to, kas no šīs
attīstības būtu svarīgs mums un kā mums būtu jāgatavojas
Latvijā.
Pēdējā laika
karstākais notikums ir ziņa par Oksfordas Universitātē izgudroto
vakcīnu, kuras ražošanu apņēmies veikt britu uzņēmums
“AstraZeneca”. Tuvākajā laikā plānots sākt 2./3. fāzes
pētījumus – šajā pētījumu fāzē tiek noteikta pareizā deva
un iegūta informācija par efektivitāti. Eiropai šobrīd tiek
plānoti kopumā 400 miljoni devu, bet globāli – 2 miljardi devu,
un finansējuma lauvas tiesu šai vakcīnai nodrošina 4 valstis –
Vācija, Francija, Itālija un Nīderlande. Šeit ir ļoti svarīgi
uzsvērt – uzņēmums un finansētāji ir pieņēmuši lēmumu
veikt ieguldījumus izpētē un ražošanas kapacitātes izveidē,
uzņemoties risku uz sevi – pirms efektivitātes datiem. Tā kā
efektivitātes pētījumi vēl nav sākušies, joprojām pastāv
iespēja, ka vakcīna neuzrādīs pietiekamu efektivitāti.
Turpinās arī citu
vakcīnu izpēte. Mazliet tuvāk iznākumam atrodas ASV
biotehnoloģiju kompānijas “Moderna” 2. fāzes pētījumi. Goda
lieta neatpalikt šajā globālajā cīņā ir Ķīnas speciālistiem
– arī Pekinas biotehnoloģiju institūts paziņojis par 2.fāzes
pētījumiem. Pie vēl citiem cerīgākajiem kandidātiem var minēt
“Novavax” izstrādāto vakcīnu, kas plāno uzsākt 2. fāzes
pētījumus jūlijā – ja būs sasniegti vajadzīgie rezultāti 1.
fāzes programmā, kas norit šobrīd. Nopietns spēlētājs būs
Vācijas kompānija “Curevac”, kurā līdz šīm lielākais
īpašnieks bija IT milža SAP dibinātājs miljardieris Dītmārs
Hops (Dietmar Hopp), bet pašlaik kompānijas īpašniekos ar
attīstības bankas palīdzību iesaistījusies arī Vācijas valsts.
Kopumā šobrīd
klīniskajās izpētes fāzēs ir 10 vakcīnu kandidāti un
preklīniskajā fāzē – 126 kandidāti. Atgādinot – 1. fāzes
pētījumu laikā tiek vērtēta vakcīnas drošība relatīvi
nelielam brīvprātīgo skaitam, bet preklīniskie pētījumi notiek
laboratorijā, un vakcīnas kandidāts vēl nav ticis pētīts
cilvēkiem.
Tomēr šoreiz vēlos
runāt par citiem faktoriem, kuri būs īpaši svarīgi Latvijai un
ar iespēju tos ietekmēt tad, kad tirgū tomēr parādīsies pirmās
lietošanai apstiprinātās vakcīnas. Esmu pārliecināts, ka agri
vai vēlu risinājums tiks rasts.
Neatkarīgi no tā,
kura ražotāja vakcīna pirmā būs pieejama lietošanai, jau tagad
ir skaidrs, ka vakcīnu devas būs pieejamas pakāpeniski, un tas
izvirza vairākus būtiskus jautājumus:
Kāda būs devu
sadale, kad vakcīna parādīsies? Vai tās būs valstu kvotas
atbilstoši saslimstībai vai iedzīvotāju skaitam? Vai tā būs
cenas vairāksolīšana un vakcīnu iegādāties varēs tikai
turīgākas valstis? Šobrīd Oksfordas Universitātes vakcīnas
gadījumā tiek plānots to nodrošināt, izmantojot bezpeļņas
mehānismu. Kā tas strādās praktiskā dzīvē? Kāda pieeja būs
citām vakcīnām?
Arī Latvijas
veselības politikas veidotājiem būs jārod atbildes uz jautājumiem
– vai tiks veidotas rekomendācijas, nosakot īpašās prioritāšu
grupas (piemēram, medicīnas darbinieki, seniori, aizsardzības
sektors) un sadalot valstīm atbilstoši šo grupu lielumam?
Ne mazāk svarīgs ir
vakcīnas cenas jautājums – vai būs starptautisks regulators? Vai
bagātākās valsts samaksās par mazāk turīgajām?
Latvijā jāsāk
veidot plānu par to, kā tiks veikta apgāde mūsu valstī. Kā
nodrošināt, ka vakcīnai esot šeit, tā sasniedz attiecīgās
grupas, saprotot, ka visiem uzreiz nebūs. Plānojot šos darbus,
savlaicīgi jāiesaista tie, kas šo darbu dara ikdienā. Lai, kad
vakcīna tiešām kļūst pieejama, nacionālās zāļu apgādes
uzņēmumi un medicīnas iestādes ar pieredzi vakcinācijā procesu
var īstenot iespējami ātri un organizēti.
Ne mazāk svarīgi
būs juridiskie jautājumi. Līguma atrunas – drošība un
efektivitāte. Jāsaprot, ka ļoti īsais vakcīnas radīšanas laiks
nozīmē, ka drošības un efektivitātes dati būs iegūti īsākā
laikā nekā parastos apstākļos, un ražotāji gribēs juridisku
aizsardzību pret drošības un neefektivitātes riskiem. Tie būs
nosacījumi, kuri iziet ārpus standarta noteikumiem, un tie būs
jāpaskaidro medicīnas profesionāļiem un sabiedrībai. Visticamāk,
ka tiks īstenota Eiropas Savienības līmeņa diskusija, kurā
Latvijai būs iespēja sniegt savu pienesumu.
Protams, situācija
ar vakcīnas izstādi attīstās ļoti dinamiski un papildus
informāciju imunitātes un, pakārtoti tam, arī vakcīnas efekta
noturīgumam mums var sniegt antivielu titru atkārtota noteikšana
cilvēkiem, kas pārslimojuši COVID-19 infekciju, gan pētījumi
plašākā populācijā. Šāda veida pētījumi tiek veikti
daudzviet pasaulē, un paplašināt antivielu pētījumus būtu
nepieciešams arī Latvijā.
Mums ir ļoti liels
vakcīnu kandidātu skaits – ar laiku tie pierādīs lielāku vai
mazāku efektivitāti. Parādīsies dažādas neordināras
situācijas, kuras būs jāatrisina. Iedomāsimies šādu teorētisku
scenāriju: mūsu valsts rezervē un apmaksā Vakcīnas A piegādi,
kurai ir 70% efektivitāte. Vakcinācijas programmas vidū kļūst
pieejama cita – Vakcīna B, kuras efektivitāte ir 90%. Kā
rīkoties? Norakstīt Vakcīnu A un iepirkt Vakcīnu B, un zaudēt
ieguldītos līdzekļus?
Neiepirkt Vakcīnu B
(jo krājumā jau ir A) un skaidrot medicīnas profesionāļiem un
iedzīvotājiem, ka Vakcīna A ir pietiekami laba? Šis ir
hipotētiski un arī 70% aizsardzība ir ļoti augsta. Tomēr šādi
jautājumi ir ļoti jūtīgi, tāpēc ir vērts izvērtēt
scenārijus.
Līdz šim mūsu
valdība ir lieliski tikusi galā ar scenāriju izvēli un arī
atklātību, diskutējot ar sabiedrību, ka šādos apstākļos ir
lietas, kuras vienkārši jāmācās darot. Es domāju, ka arī
vakcīnas gadījumā atklātība, proaktīva sadarbība ar
profesionāļiem un publiskiem un privātiem veselības pakalpojumu
sniedzējiem, medikamentu apgādes uzņēmumiem ļaus turpināt
Latvijas veiksmes stāstu COVID-19 prasmīgā vadīšanā mūsu
valstī.
