2018. gada decembrī
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Administratīvās
atbildības likumu, kas ieviesīs virkni pārmaiņu šī brīža
administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Jaunais
Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā šī gada 1.
jūlijā, un līdz ar to, pašreizējais Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodekss zaudēs spēku. Lai nodrošinātu vienotu
administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un
pašvaldību institūcijās, tiks ieviests viens tehnoloģiskais
rīks, proti, APAS sistēma, kuru izstrādā Iekšlietu ministrijas
Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir
noteikts Sodu reģistra likumā.
“Viena no manām
prioritātēm, kad kļuvu par ministru, bija modernizēt dienestu
ikdienas darbu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt ātrākus
un kvalitatīvākus drošības pakalpojumus. Šobrīd nelietderīgi
daudz laika tiek tērēts, ar roku uz papīra sastādot
administratīvos protokolus – līdz ar Administratīvās atbildības
likuma spēkā stāšanos, sāks funkcionēt sistēma, kas paātrinās
un efektivizēs procesus policijas ikdienas darbā, kas ļaus gan
ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, gan arī atslogot
cilvēkresursus,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
APAS sistēma nebūs
tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošinās
elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar
brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt procesu vai
procesa uzsākšanu un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā
tiks nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana,
pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem. Tā rezultātā tiks
ietaupīti ne tikai papīra un pasta izdevumi, bet arī
cilvēkresursi, jo APAS sistēmas mērķis ir sniegt atbalstu procesa
veikšanā un uzraudzībā.
“Šī ir pirmā
uzvara policijas un iekšlietu nozares darba digitalizācijā, taču
pie tā neapstājamies – iekšlietu ministrijas informācijas centrs
jau ir uzsācis darbu arī pie runas atpazīšanas rīkiem, kas ļaus
pārveidot balss ierakstus tekstā, piemēram, nopratināšanās un
sanāksmēs, pie virtuālajiem asistentiem, pie mašīnmācības
rīka, kas spēs prognozēt noziedzīgos nodarījumus un
ugunsdrošības riskus,” turpina ministrs.
Paredzēts, ka
pamatsodi būs brīdinājuma un naudas soda veidā, papildsodi –
dažāda veida personas tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību
atņemšana, soda nomaksa – trīsdesmit dienas, un kā viena naudas
soda vienība būs pieci eiro.
