Viens
no nosacījumiem,
lai par zālāju platībām varētu saņemt atbalsta maksājumus –
zeme ir atbilstoši jāapsaimnieko un jākopj. Lauku atbalsta
dienests atgādina, ka atbalstam pieteiktās zālāju platības ir ne
tikai jānopļauj, bet arī jānovāc. Ja zālāju platības tiek
noganītas, tad gadījumos, ja zālājs noganīts nepietiekami, tas
ir jāapļauj.
Nedrīkst
zālāju smalcināt vai nopļauto zāli atstāt vālos uz lauka.
Nosacījuma neievērošanas gadījumā par attiecīgo platību
maksājumi netiks piešķirti un tiks piemērota pārdeklarācijas
sankcija, t.i., tiks samazināts maksājums.
Ja
veic smalcināšanu
un smalcināto zāli atstāj uz lauka, tad augi ar sasmalcināto
biomasu saņem lielu barības vielu daudzumu, kas var būtiski manīt
veģetāciju un samazināt zālāja bioloģisko daudzveidību.
Savukārt ja zāles smalcināšanu veic vēlu, veģetācijas sezonas
beigās, šāda zāle veido kūlas slāni, kas ne tikai samazina
bioloģisko daudzveidību, bet arī rada risku, ka pavasarī
iespējama paaugstināta ugunsbīstamība. Ja zālāji atrodas
palienēs, nopļautā un atstātā biomasa palu laikā var tikt
aiznesta, tomēr ūdens to var sanest vienkopus, piemēram, upju
līkumos, tādējādi veicinot to aizaugšanu.
Svarīgi
ievērot arī termiņus. 15.augusts ir pēdējais datums, kad
atbalstam pieteiktajiem zālājiem ir jābūt noganītiem vai
nopļautiem un novāktiem. Pēdējais datums, kad jānogana vai
jānopļauj un jānovāc zālāji, kas atzīti par bioloģiski
vērtīgiem vai ES nozīmes zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm
(ES nozīmes zālāji), zālāji tiek izmantoti biškopībā nektāra
vākšanai un ārstniecības augu vākšanai, ir 15. septembris.
Ja
zāle
tiek novākta no lauka, to satinot ruļļos, tad jāatceras, ka ruļļi
līdz nākošajai saimniekošanas sezonai ir jānovāc no lauka. Ja
tie ir atstāti uz lauka, tad par platību, kur tie atrodas,
maksājumu saņemt nevar.
