Rīt apritēs tieši gads, kopš Latvijas Valsts prezidenta pienākumus pilda Egils Levits. Vienmēr ar interesi sekoju līdzi Latvijas prezidentu procesu vērtējumiem. Gribētu sajust vairāk, ka manai Latvijai ir prezidents. Gribētu viņu sadzirdēt vairāk arī ārpus oficiālajiem datumiem, runājot runas, kuras, kā zināms, visbiežāk raksta viņam tekstu autors. Arī COVID-19 krīzes laikā prātā vairāk palikusi tieši pirmās lēdijas Andras Levitas uzruna tautai. Tomēr aizvadītajās dienās ļoti iepriecināja sociālajos medijos atrodamā sarakste starp prezidentu un kādu mazu meitenīti. Septiņgadīgā Nellija uzrakstīja vēstuli Valsts prezidentam ar jautājumu, vai viņš zina, cik Latvijā ir koku. “Neviens man nevar atbildēt, arī mamma un tētis nezina. Tāpēc es domāju, ka jūs varētu zināt, jo esat Latvijā galvenais,” raksta Nellija. Un prezidents viņai atbild, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē un meži ir mūsu bagātība. Prezidents arī kliedē meitenītes neziņu. “Latvijā ir 3,2 miljoni hektāru meža, un vienā hektārā ir aptuveni 700 koku. Tas nozīmē, ka aptuvenais koku skaits Latvijā ir 2 miljardi un 240 miljoni koku,” 26.jūnija atbildes vēstulē raksta prezidents. Pēc ievēlēšanas E.Levits solīja – es būšu visas Latvijas prezidents. Esmu droša, ka caur šo atbildi mazā Nellija noteikti sajuta: man ir prezidents, un viņš zina visas atbildes. Mūsu prezidents arī zina to, ka mums šobrīd valstī pietrūkst kopējā skatpunkta. E.Levits saka, ka trūkst politikas koncepcijas un viena no Latvijas pārvaldības problēmām – institūcijas neredz kopēju laukumu, bet tikai savu “celiņu”. Visai trāpīgi, manuprāt. To jūtam ikvienā jomā. Lielie darbi visur uz priekšu iet tikai tad, ja ir kopējais komandas redzējums un kāds, kurš spēj motivēt un saliedēt. Lieliski to darīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura par vienu no saviem uzdevumiem izvirzīja darbu pie latviešu pašapziņas stiprināšanas. Viņa mudināja katram apzināties savu varēšanu, domāt par valsti un sajust līdzatbildību. Reiz viņa izteicās, ka valsts ir jākopj tāpat kā dārzs. Izrādās, par dārzu patika runāt arī eksprezidentam Valdim Zatleram. Nesen beidzu lasīt viņa autobiogrāfiju, un tur viņš atklāti saka, ka mūža nogalē kopā ar mazdēlu starp tomātu stādiem siltumnīcā jutīsies daudz labāk nekā Valsts prezidents uz lielās skatuves. Cik mums, laukos dzīvojošajiem, tuva un saprotama šī doma! Veiksmi mūsu šābrīža prezidentam!
