Zarnu parazīti jeb helminti ir viena no tēmām, par ko
sabiedrībā skaļi nemēdz runāt. Pārsvarā cilvēki riebumā
novēršas, kolīdz izdzird ko par spalīšiem vai cērmēm. Taču tā
ir aktuāla problēma, jo statistika rāda, ka ceturtā daļa
planētas iedzīvotāju katru gadu mirst no infekciju un dažādu
parazītu izraisītām slimībām.
Tārpu,
kam patīk dzīvot cilvēka organismā, ir ļoti daudz, taču mūsu
platuma grādos izplatītākie ir spalīši un cērmes, stāsta
ģimenes ārste Vija Stepanova. Lai tie attīstītos, paiet noteikts
laiks. Tāpēc jautājums par zarnu trakta parazītiem visvairāk
aktualizējas uz rudens pusi, kad burkānu vai ābolu apēd uzreiz no
sava dārza, ne kārtīgi noslaukot, ne nomazgājot. “Lielveikalu
āboli ir tik dezinficēti, ar ķīmiju pilni, ka šaubos, vai no
tiem var dabūt tārpus,” uzskata daktere, uzsverot, ka viss
teiktais ir viņas viedoklis, nevis medicīniskās vadlīnijas.
“Parasti
cilvēki visvairāk baidās inficēties no suņiem, kaķiem. Taču ar
suņa mēli, siekalām tos nevar nodot. Tas var notikt, ja aiztiek
dupsi. Turklāt tie, kam ir mājdzīvnieki, apmeklē veterinārārstu,
kas iesaka prettārpu preparātus,” saka V. Stepanova. “Man pašai
ir suņi un kaķi, neesmu nekad redzējusi, ka viņiem būtu tārpi.”
Visbiežāk
– lauku bērniem
Zarnu
parazīti augsnē visbiežāk nonāk pavasarī līdz ar dabisko
mēslojumu. Līdz dzīvotspējai cilvēku organismā tiem laukā,
dārza augsnē, jāpavada inkubācijas periods. Tas aptuveni sakrīt
ar jaunās ražas ienākšanos. Visvairāk problēma attiecas tieši
uz lauku cilvēkiem, sevišķi bērniem, kuri skrienot apēd, ko
ierauga.
Tālāk
cērmes oliņa nonāk zarnās, kur izšķiļas mazs kāpuriņš. No
turienes tas iekļūst asinsvados, vēlāk – aknās, plaušās un
bronhos. “Un tad cilvēkam rodas krekšķis. Ja kunkuļus, kas
nonāk mutes dobumā, nespļauj ārā, bet norij, tie nonāk atkal
kuņģī un attīstās cērme,” skaidro V. Stepanova. Arī tas ir
viens no iemesliem, kāpēc parazīti visbiežāk iemājo bērnu
organismā. Pieaugušie tomēr parasti krēpas izspļauj. “Bet kur
esat redzējuši bērnu, kas pēc klepus spļaudās?”
Spalīši
savukārt pēc noteikta attīstības posma var būt smilšu kastē,
uz rotaļlietām, baseinos. Ja nemazgātas rokas iebāž mutē, tie
nonāk organismā.
Vēl
gana bieži sastopamas ir lamblijas. Ar šo parazītu iespējams
inficēties peldoties – ja nejauši gadās iedzert dīķa ūdeni.
Lamblijām patīk uzturēties zarnās un kuņģī.
Pazīmes
– nervozitāte un zili riņķi
Par
to, ka organismā nonākuši zarnu parazīti, var liecināt izsitumi
uz ādas, nieze, apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, caureja,
apetītes zudums, krišanās svarā, kā arī uzvedības traucējumi.
Kad organisms saņem kārtējo toksīnu devu, tas skar smadzenes, un
cilvēks kļūst ātri aizkaitināms, nervozs.
Tāpat
par zarnu parazītiem var liecināt tas, ka cilvēks naktī griež
zobus, spārdās, rausta kājas. Tāpat zili riņķi zem acīm var
būt ne tikai mazasinības pazīme, bet gan pazīme, ka organismā
atrodas parazīti.
Agrāk
bērniem pirms skolas un bērnudārza apmeklēšanas katru gadu
septembrī vajadzēja nodot gan asins, gan fēču analīzes. Tagad
šādas prasības vairs nav. Daktere skaidro, ka tam īsti nav
nozīmes, jo dokumentus bieži vien kārto mēnesi iepriekš. Ja
tobrīd parazītu nav, septembrī tie jau var būt.
“Ja
bērns kasa dupsi, tā ir droša pazīme, ka viņam ir spalīši –
vienu centimetru gari balti tārpiņi. Kaka nemaz nav jāpēta,” V.
Stepanova saka.
Zāles
bez iemesla nevajag
Ja
bērnam konstatēti spalīši, prettārpu zāles jālieto visai
ģimenei. Viņš var būt bijis pieaugušo gultā, mamma, klājot
gultu, roku pēc tam pielikusi pie mutes… Savukārt cērmju
gadījumā medikamenti nepieciešami tikai tam ģimenes loceklim,
kuram tās konstatētas.
Profilaksei
pret zarnu parazītiem daļa speciālistu iesaka vismaz divas reizes
gadā visai ģimenei lietot preparātus, kas satur tādas aktīvās
vielas kā mebendazolu,
pirantelu. Tie nogalina gan spalīšus, gan cērmes.
Kursu iesaka atkārtot pēc divām nedēļām. V. Stepanova šāda
veida profilaksei nepiekrīt. Pirmkārt, jebkurš medikaments maksā
naudu, otrkārt, dot zāles bez iemesla nevajag. “Pētījumi rāda,
ka cilvēka organismā dzīvo trīs līdz četri kilogrami svešu
iemītnieku. Mutē, acīs, skropstās, zarnu traktā, uz ādas
atrodas vīrusi, baktērijas, sēnītes un tā tālāk. No tā
izvairīties nav iespējams. Bet visus taču neindējam ar ķīmiskām
vielām!” viņa rosina aizdomāties. Medikamentus nepieciešams
lietot tikai tad, ja tie savairojušies par daudz un traucē dzīvot,
apdraud veselību un labsajūtu.
Piemēram,
ja dzīvot traucē zarnu parazīti, cilvēks kļūst nervozs, kas var
izraisīt citas kaites. Piemēram, nervozitātes dēļ paaugstinās
asinsspiediens, rodas kuņģa darbības traucējumi, attīstās kuņģa
čūla. “Viss gan dabā, gan mūsu organismā ir cieši saistīts:
gremošanas sistēma ar nervu sistēmu, endokrīno sistēmu, kas
savukārt ietekmē vielmaiņu,” norāda daktere. Tāpēc,
viņasprāt, nevar ārstēt tikai vienu simptomu – pēc noteiktiem
algoritmiem, analīžu un citu mērījumu rezultātiem. Uz cilvēku
jāskatās kopumā. “Visu nevar redzēt tikai laboratoriskās
analīzēs. Ar pacientu ir jāparunā, jāpavēro ādas stāvoklis,
vai kustina pirkstus, urbina degunu,” viņa saka.
Medikamentu
vietā profilaksei labāk uzturā iekļaut pārtikas produktus, kas
parazītiem nepatīk. To vidū ir dažādas garšvielas, kā kanēlis,
ingvers, pipari, krustnagliņas, arī ķiploki, ķirbju sēklas. “Ar
ķiplokiem maziem bērniem jāuzmanās, jo var būt kairinoši zarnu
traktam,” piebilst V. Stepanova. Pārējie burkānu salātus ar
ķiploku var ēst tā, ka šņarkst. Ķirbju sēklas ēdamas gan
tāpat, gan apcepot kopā ar cukuru un kanēli, gan pievienojot
salātiem, berot uz sviestmaizēm vai iemaisot biezpienā.
Atceries!
/
Uzturi kārtīgu un tīru apkārtējo vidi!
/
Regulāri mazgā rokas, īpaši – pēc tualetes apmeklējuma un
pirms ēšanas!
/
Rūpējies par to, lai nagi būtu īsi apgriezti!
/
Pirms lietošanas uzturā nomazgā visus dārzeņus un augļus!
/
Lieto uzturā termiski apstrādātus produktus!
/
Attārpo mājdzīvniekus!
/
Rūpējies, lai smilšu kaste būtu aizklāta laikā, kad tur
nespēlējas bērni, un mājdzīvniekiem nav iespējams tur nokārtot
dabiskās vajadzības!
/ Ja
bērnam vēdera izejā parādās izmaiņas vai fekālijā redzami
tārpam līdzīgi veidojumi, vērsies pie ārsta!
Spalīši
Mazi,
balti tārpiņi, kuru garums ir no 2 līdz 12 milimetriem. Vidējais
dzīves ilgums – 1 mēnesis. Parazitē resnās zarnas sākuma daļā.
Katra mātīte diennaktī saražo aptuveni 12 tūkstošus oliņu, pēc
tam iet bojā. Parasti oliņas tiek dētas naktī – mātīte izlien
no anālās atveres un krokās ap to dēj oliņas, ārējās atveres
apvidū radot niezi. To attīstība turpinās 4–5 stundas. Uzskata,
ka apmēram 40% bērnu līdz 10 gadu vecumam ir bijuši inficējušies
ar spalīšiem.
Cērmes
Iedzelteni,
sārti vai tumšsārti tārpi, garums ir no 15 līdz 40 centimetriem.
Dzīvo tievajās zarnās un barojas ar to saturu un gļotādas
epitēliju. Dzīves ilgums ir apmēram 1 gads. Pieaugušas mātītes
diennaktī izdēj apmēram 240 tūkstošus oliņu, kas kopā ar
izkārnījumiem nonāk apkārtējā vidē.
Avots
– manaaptieka.lv
