“Viņi kļūst labāki un
iejūtīgāki. Emocionāli saprotošāki…” “Desmit dienas ir
tāds kā izdzīvošanas minimums. Ja ģimenē vēl ir īpašais
bērniņš, tas ir vienīgais laiks, kad vecākiem sakopot domas un
atgūt spēkus tālākai ikdienai…” Tā par Latvijas Bērnu fonda
rīkotajām bērnu vasaras nometnēm saka gan vecāki, kuri audzina
bērnus ar īpašām vajadzībām, gan arī mammas un audžu mammas,
kurām vienām jāaudzina četri un vairāki bērni. Gan vecākiem,
gan bērniem tas ir ļoti vērtīgs laiks, ko visi cer piedzīvot arī
šovasar. Šajā laikā, kad neviens nevar pateikt, kas būs rīt un
pēc vairākiem mēnešiem, Latvijas Bērnu fonda darbinieki nemet
plinti krūmos un jau strādā, lai fonda rīkotās bērnu vasaras
nometnes notiktu arī šogad – tāpat kā katru vasaru, kopš
1992.gada.
Valentīna ir vecmāmiņa un
aizbildne saviem pieciem mazbērniem. Vecākā mazmeita Ramona, kurai
drīz būs 17 gadu, vasarās vienmēr apciemo sava tēta radus
Latgalē, tādēļ uz nometnēm nekad nav braukusi. Bet mazākajiem –
Marekam ( 7 gadi), Milenai ( 8gadi), Anastasijai( 11 gadi) un
Danielam( 12 gadi), izņemot vecmāmiņu Valentīnu, nav neviena
tuvinieka. Turklāt mazā Milena ir redzes invalīde.
Valentīna stāsta, ka Bērnu fonda
rīkotās nometnes viņas bērniem ļoti patīk tādēļ, ka tās
ilgst desmit dienas. Citās nometnēs pavadītais laiks ir daudz
īsāks. No atbraukšanas dienas līdz aizbraukšanas dienai ir tikai
3 pilnas dienas. Tikko kā sāc iejusties, jābrauc jau mājās:
“Bērnu fonda rīkotās nometnes
ilgst desmit dienas, kas veltītas vienai tēmai. Tieši īpašā
nometnes tematika bērniem ļoti, ļoti patīk. Pat maniem
mazākajiem. Esot jau bijis sākumā mazliet bailīgi, bet ārkārtīgi
interesanti. Patika visiem. Visi četri, kad pārbrauca mājās,
teica, ka noteikti grib braukt atkal. Mareks un Milena vispār pirmo
reizi bija nometnē. Milena, kurai ir lielas problēmas ar redzi, un
kura visvairāk no manis ir atkarīga un piesieta mājām, bija
sajūsmā.”
Visi četri Valentīnas acuraugi
labprāt dalās savās atmiņās par pagājušās vasaras nometni.
Gan Marekam, gan Milenai visvairāk prātā palikuši vakari, kad
visi sēdējuši ap ugunskuru un cepuši zefīru.
Pērnā gada nometnes tēma bijusi
“Bagātību sala”, tādēļ Milenai aizraujoši šķitis, ka
rokdarbu pulciņos bērni izgatavojuši pirātu zobenus, pirātu
cepures un pirātu galvas apsējus:
“Aiz mūsu – meiteņu istabas
logiem vienu nakti staigāja īsti pirāti. Mēs redzējām.
Skolotājas gan neredzēja” , bet Mareks tūlīt stāstu par
piedzīvoto papildina:
“Mūsu grupiņas istabā mēs
atradām kasti, kas bija pilna ar naudu. Seno laiku naudu, ne
mūsdienu. Skolotājas teica, ka gan jau kasti pirāti bija tur
paslēpuši un tāpēc nāca to tagad atgūt…”
Anastasija un Daniels atzīst, ka
vasarās mājās nav īsti ko darīt, bet nometnē ir dažādas
sportiskas aktivitātes, var iet peldēties, ka arī iegūt jaunus
draugus. Viņiem abiem šķiet ļoti svarīgi tas, ka citu bērnu
pulciņā, ir iespēja atpūsties no ģimenes.
Valentīnai nometnes laiku gaida ar
lielām cerībām – kaut nedaudz atvilkt elpu. Jo jau piecus gadus,
kopš viņa viena uzņēmusies rūpes par mazbērniem, Valentīnai
praktiski nav ne atvaļinājuma, ne brīvdienu.
Lai arī šobrīd visu prātus aizņem
“nelūgtais viesis” – koronavīruss un valstī izsludinātā
ārkārtas situācija, Valentīna ir pārliecināta, ka tieši tāpēc
nometni šogad visi gaida kā vēl nekad:
“Viņi visi tagad kopā mācās.
Iedomājaties, ko nozīmē, kad mājās mācās pieci bērni! Šīs
vasaras nometne būtu lieliska iespēja izrauties brīvībā vismaz
uz desmit dienām. Jo tagad viņi visi jūtas kā krātiņā…”
Kopš Valentīna ved Milenu uz
specializēto skolu Strazdumuižā, viņa atceras, ka pirmās divas
nedēļas nav varējusi bez asarām acīs skatīties uz bērniem,
kuri nekad nespēs redzēt tā, kā mēs visi:
“Sākumā bija grūti pierast. Man
bērnu ir ļoti žēl. Es centos savas asaras neizrādīt… Tādēļ
cepuri nost nometņu darbiniekiem, kuri spēj ar prieku un optimismu
strādāt tā, lai bērni, kam ir dažādas neārstējamas veselības
problēmas, atgrieztos no nometnēm priecīgi , iedvesmas pilni un
noticējuši saviem spēkiem un varēšanai”.
Zanes 10 gadus vecajai meitai Beātei
ir kustību traucējumi, viņa pārvietojas ratiņkrēslā.
Pagājušajā vasarā Beāte nometnē piedalījusies pirmo reizi.
Zane stāsta, ka dienā meita bijusi ar visu ļoti apmierināta, bet
vakaros pārņēmušas skumjas, jo pirmo reizi dzīvē naktis
pavadījusi ārpus mājām: “Taču Beātei nometnē bija ļoti laba
asistente. Viņas abas sapratās un sadraudzējās kā rociņa ar
cimdiņu. Tad arī drīz vien vakara kreņķi pārgāja.”
Kad pārbraukusi mājās, Beāte
sajūsmā stāstījusi visu, ko nometnē darījuši. Galvenais
prieks, ka nometnes tēma bijusi “Pūķa lidojums”. Tas nozīmē,
ka gan zīmējumi, gan pasakas, gan dziesmas un rotaļas bijušas ar
un par pūķiem:
“Tas bērniem ir vesels
piedzīvojums. Bērniem ir nepieciešamas pārmaiņas un atelpa,
īpaši jau šiem bērniņiem kā mana Beāte. Viņi visu laiku ir
ikdienas rutīnā mājās, četrās sienās. Nometne dod lielu
pozitīvu enerģiju no jauna sakopot spēkus. Beāte atbrauca mājās
pavisam citādāka – pārņemta un iedvesmota.”
Elita ir divu bērnu māmiņa. Abi
ar vīru viņi ir redzes invalīdi. Vecākajai meitai, kurai ir 12
gadi, nav veselības problēmu, bet 8 gadus vecajam dēliņam Artūram
diemžēl ir ģenētiski pārmantota, ļoti reti sastopama acu
saslimšana. Pagājušajā vasarā Artūrs pirmo reizi piedalījās
Bērnu fonda rīkotajā vasaras nometnē, turklāt tā bija viņa
pirmā nometne mūžā.
Elita atceras, ka sludinājumu par
Latvijas Bērnu fonda rīkoto nometni nejauši pamanījusi internetā.
Dēls esot ļoti sapriecājies, kad mamma piezvanījusi un
uzzinājusi, ka arī Artūrs drīkst pretendēt uz dalību nometnē:
“Mums teica – jā, brauciet. Es
ļoti gribēju, lai Artūrs tiek uz nometni, ko rīko Jelgavā. Tā
ir mana dzimtā puse. Esmu pati no Tērvetes. Zināju, ka būs
ekskursija uz Tērvetes Dabas parku. Biju ļoti priecīga, ka arī
Artūram būs iespēja turp doties.”
Nometnē Artūrs bijis kopā ar
dažādiem bērniņiem – gan ar bērniem, kam ir veselības
problēmas, gan ar veseliem bērniem. Artūrs ieguvis neatsveramu
pieredzi:
“Nometnē bija iespēja redzēt un
saprast, ka ir bērni, kam ir vēl grūtāk nekā viņam. Artūrs
pirmo reizi aptvēra, ka viņš spēj pats arī kādam palīdzēt.
Sabiedrībā ikdienā šīs saskarsmes iespējas ar bērniem ar
īpašām vajadzībām ne vienmēr ir iespējamas. Artūrs ar lielu
lepnumu pārvedis mājās nometnes karogu, ko viņam uzticēts glabāt
līdz nākamajai vasaras nometnei.“
Elita domā, ka nometnes karogs
uzticēts tieši Artūram, jo sākumā, kad devies turp, zēns bijis
kautrīgs. Kā mīļi saka Elita:
“Stumjams, grūžams un skubināms.
Taču nometnes vadītāja Viktorija ar Artūru desmit dienās ir
paveikusi neiespējamo. Artūram ir radusies pārliecība, ka viņš
ir svarīgs. Tagad Artūrs nespēj sagaidīt, kad atkal varēs
doties uz nometni, kāpt uz jumta un uzvilkt mastā viņa rūpīgi
glabāto nometnes karogu…”
Palīdzēsim gan Artūram, gan
daudziem citiem bērniem piedzīvot brīnumu – desmit
pārsteigumiem, pozitīvām emocijām un iespaidiem piepildītas
vasaras dienas , ko viņi gaida visu gadu…..
Jau šobrīd
darbojas ziedojumu tālrunis – 90006484, uz kuru piezvanot,
iespējams ziedot 1,42 EUR. Tāpat ziedot iespējams internetā,
Latvijas Bērnu fonda mājaslapā – www.lbf.lv,
atstājot anonīmu ziedojumu kādā no visā Latvijā izvietotajām
ziedojumu kastītēm ar Latvijas Bērnu fonda logo vai veicot
pārskaitījumu nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” (reģ. nr.
40008018725, a/s “SEB BANKA”,
konta nr. LV42UNLA0002000707402),
kā maksājuma mērķi norādot “Vasaras nometnes”. Ziedot var
arī izmantojot Mobilly lietotni.
Ģimenes
bērnus ar īpašām vajadzībām Fonda rīkotajām nometnēm var
pieteikt mājas lapā www.lbf.lv,
aizpildot pieteikuma anketu sadaļā “Nometnes”.
