Cilvēkam, kuram dažādu apstākļu dēļ ir ilgstoši vai
nepārejoši ļoti smagi, smagi vai mērenas pakāpes funkcionēšanas
ierobežojumi, kas ietekmē viņa garīgās, fiziskās spējas,
pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā, valsts nosaka
invaliditāti.
Šādiem cilvēkiem, atkarībā no
veselības stāvokļa un funkcionēšanas ierobežojumu pakāpes,
tiek noteikta I, II vai III invaliditātes grupa. Valsts viņiem
piešķir invaliditātes pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs no
noteiktās invaliditātes grupas smaguma un veiktajām sociālās
apdrošināšanas iemaksām. Ģimenēm, kurās aug bērns ar
invaliditāti, ir noteikta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta.
Ļoti smagas invaliditātes gadījumos valsts piešķir arī īpašas
kopšanas pabalstu. Taču šiem cilvēkiem ir pieejami arī citi
atbalsta pasākumi, par kuriem viņi bieži vien ir nepietiekami
informēti.
Kādi atbalsta pasākumi, izņemot piemaksu pie ģimenes valsts
pabalsta, ir pieejami ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti?
Ģimenēm,
kurās aug bērns ar invaliditāti ir pieejami dažādi valsts
apmaksāti atbalsta pasākumi. Viens no atbalsta pasākumiem ir
desmit psihologa
konsultācijas
bērnam, kuram noteikta pirmreizējā invaliditāte, kā arī bērna
vecākiem vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem.
Tāpat
bērniem, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes
ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas
nepieciešamību, tiek nodrošināts asistenta
pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē.
Abus šos pakalpojumus var sniegt jebkurš cilvēks, ja viņam ir
pieredze bērna ar invaliditāti aprūpē. Lai pieprasītu kādu no
asistenta pakalpojumiem, jāvēršas pašvaldības sociālajā
dienestā, kurā deklarēts bērns vai izglītības iestādē, kurā
bērns mācās vai plāno mācīties.
Bērniem
ar dzirdes traucējumiem, izglītības programmas apguvei un
saskarsmes nodrošināšanai tiek nodrošināti surdotulka
pakalpojumi.
Izglītības programmas apguvei surdotulks tiek nodrošināts līdz
480 akadēmiskām stundām mācību gadā, bet saskarsmes
nodrošināšanai līdz 120h kalendārajā gadā. Pakalpojumu
nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) kontakttālrunis
papildu informācijai 26278525 vai mājas lapā
https://www.lns.lv/lat/.
Bērniem
ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināti dažāda
veida individuāli pielāgoti tehniskie
palīglīdzekļi (TPL).
Ja ir dzirdes traucējumi, to mazināšanai Latvijas Nedzirdīgo
savienība (LNS) nodrošina, piemēram, dzirdes aparātus, bet ne
tikai tos. Ja ir redzes traucējumi, to mazināšanai Latvijas
Neredzīgo biedrība (LNB) nodrošina dažāda veida tiflotehniku
(piem., braila raksta vai pārvietošanās palīglīdzekļi). Ja ir
dažādi funkcionālie traucējumi, to mazināšanai Vaivaru tehnisko
palīglīdzekļu centrs (TPL Vaivari)
nodrošina
dažāda veida pielāgotus palīglīdzekļus – ortozes, protēzes,
riteņkrēslus. Lai pieprasītu kādu no palīglīdzekļiem, jāvēršas
Latvijas Nedzirdīgo savienībā (LNS) pa tālruni 29643789 vai mājas
lapā https://surdocentrs.lv/kontakti/;
Latvijas
Neredzīgo biedrībā (LNB) pa tālruni 67532607 vai mājas lapā
https://www.lnbiedriba.lv/lv/pakalpojumi/tiflotehnika/katalogs/;
Vaivaru
tehnisko palīglīdzekļu centrā (TPL Vaivari) pa tālruni 67552350
vai mājas lapā https://www.vtpc.lv/lv.
Palīdzēt
var arī pašvaldības, kuras var sniegt psihosociālo
atbalstu
bērnam un vecākiem (psihologs, atbalsta grupas u.c.), piedāvāt
dienas
aprūpes/rehabilitācijas centra
pakalpojumus bērnam ar invaliditāti., kā arī aprūpes
mājās pakalpojumu
bērnam ar invaliditāti.
Ar
Eiropas Savienības (ES) fondu sniegto atbalstu līdz 2023.gadam
deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros ģimenēm, kurās aug
bērns ar invaliditāti pieejami dienas
aprūpes centra
pakalpojumi, dažādi sociālās
rehabilitācijas
pakalpojumi bērnam un vecākiem, sociālās
aprūpes
pakalpojumi dzīvesvietā bērnam ar īpašas kopšanas
nepieciešamību. Pieejams arī īslaicīgās
sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža”
pakalpojums bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 30
dienām gadā. Visus minētos pakalpojumus nodrošina pašvaldības
sociālais dienests, kurā ir deklarēts bērna ar invaliditāti, ja
attiecīgā pašvaldība piedalās DI projektā.
Kādi atbalsta pasākumi, izņemot noteikto invaliditātes
pensiju, ir pieejami pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti?
Sociālās
integrācijas valsts aģentūra (SIVA) cilvēkiem ar invaliditāti
nodrošina sociālo
rehabilitāciju
– sociālo
spēju atjaunošana vai uzlabošana un profesionālo
rehabilitāciju
–
jaunas profesijas apgūšanai vai profesionālo zināšanu un prasmju
pilnveidošanai, kā arī izglītības
iespējas
– Jūrmalas
profesionālajā vidusskolā vai SIVA koledžā. Papildu informāciju
par šiem pakalpojumiem var iegūt, zvanot pa tālruni 67769890 vai
rakstot uz e-pastu: siva@siva.gov.lv
vai mājas lapā https://www.siva.gov.lv/aktualitates.html.
Nodarbinātības
valsts aģentūra (NVA) piedāvā dažādus aktīvās
nodarbinātības pasākumus
personām ar invaliditāti, lai viņas veiksmīgāk varētu
iekļauties darba tirgū. Daži no tiem ir – motivācijas
programma
darba meklēšanai un sociālā
mentora
pakalpojumi ilgstošajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti; apmācības
iespējas;
ergoterapeita
konsultācija
pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas un daudzi citi
pakalpojumi. Par šiem un citiem pakalpojumiem, kursu nodrošina NVA
sīkāk var uzzināt zvanot pa tālruni 80200206 vai rakstot uz
e-pastu: nva@nva.gov.lv,
kā arī mājas lapā https://www.nva.gov.lv/.
Ja
cilvēks ar invaliditāti strādā, mācās vai iesaistās dažādos
sociālos pasākumos un viņam ir izsniegts VDEĀVK atzinums par
asistenta pakalpojuma nepieciešamību, tad var tikt nodrošināts
asistenta
pakalpojums pašvaldībā.
Lai pieprasītu asistenta pakalpojumu, personai ar invaliditāti
jāvēršas sociālajā dienestā, kurā deklarēta persona ar
invaliditāti.
Gluži
tāpat kā bērniem arī pilngadīgām personām ar invaliditāti
tiek nodrošināti surdotulka
pakalpojumi,
individuāli pielāgoti tehniskie
palīglīdzekļi (TPL),
dažādi pašvaldību
nodrošinātie
sociālie pakalpojumi (Ilgstoša
sociālās aprūpe; Aprūpe mājās; Dienas aprūpes centrs; Pusceļa
māja; Grupu māja/dzīvoklis; Servisa dzīvoklis)
un (ES)
fondu ietvaros
sniegti pakalpojumi (Aprūpe
mājās; Dienas aprūpes centri; Specializētās darbnīcās; Grupu
dzīvoklis vai māja; “Atelpas brīdis”; Atbalsts
dažādās dzīves situācijās), kurus nodrošina personas dzīvesvietas sociālais dienests vai
attiecīgā iestāde, kura nodrošina minēto pakalpojumu.
