Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija
uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā)
finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra
mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji,
attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo
telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis)
saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas
izmaiņām.
Uzskatām, ka daudzkārtīga kadastrālo vērtību paaugstināšana
kontekstā ar spēkā esošajām nekustamā īpašuma nodokļa
(turpmāk – NĪN) likmēm ir vērtējama kā pretvalstiska un
antikonstitucionāla iniciatīva, kas destabilizēs situāciju
valstī, sagraus nekustamā īpašuma tirgu, radīs nepanesamu
nodokļu slogu sabiedrībai, padzenot no savām mājām iedzīvotājus
kuriem jau šobrīd ir grūti samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.
Tas ir ceļš uz sabiedrības maksātnespēju, nabadzību un tam
sekojošu piespiedu emigrāciju.
Mājokļa pieejamības tiesībām ir konstitucionāls rangs. Nav
pieļaujama šādu reformu iniciēšana un īstenošana bez pamatīgas
finansiālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma un sabiedrības
līdzdalības. Šādai neizvērtētai un nepamatotai kadastrālo
vērtību aprēķināšanas reformai principā pat nebija jānonāk
līdz sabiedriskajai apspriešanai. Tā ir kaitniecība, kas
satricinājusi sabiedrību un neapšaubāmi negatīvi atsauksies uz
nekustamo īpašumu tirgus attīstību, jo sevišķi laikā, kad
sabiedrība saskaras ar Covid pandēmijas situāciju.
Ja tiešām kadastrālajai vērtībai jāatspoguļo tirgus vērtība
(par ko gan ir pamatotas šaubas arī profesionāļu vidū), tad
vispirms jāreformē sistēma kopumā, tostarp, pārskatot NĪN
likmes, piemērošanas kārtību, piemērojamos atvieglojumus utt.,
būtiski jāpilnveido kadastrālās vērtības aprēķināšanas
mehānisms, jāizstrādā individualizēta nekustamo īpašumu
objektu novērtēšanas kārtība, nevis jāpiemēro primitivizēts
algoritms, vadoties tikai pēc dažiem vispārinātiem kadastra
informācijas sistēmā fiksētiem datiem un kritērijiem.
Kontekstā ar iepriekšminēto, LPIAA aicina:
1) Nepieļaut nozares iznīcināšanu un plašas sabiedrības
daļas pakļaušanu nepanesamam nodokļu slogam un tam sekojošam
nabadzības riskam;
2) Pārtraukt tālāku kadastrālo vērtību reformas virzību;
3) Apturēt Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi
par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam”
virzību;
4) Izvērtēt visu iesaistīto amatpersonu un ierēdņu atbildību
šādas iniciatīvas izstrādes un īstenošanas
procesa pieļaušanā.