Nejautājot Gulbenes novada domes priekšsēdētājam Normundam Audzišam un pārējiem deputātiem, pašvaldības administrācija ir sākusi nepubliskot tos novada domes sēžu lēmumu punktus, kuros deputāti balsojot nav bijuši vienoti un tāpēc lēmums nav ticis pieņemts. Turklāt šādi noraidītie lēmumprojekti nemaz netiek atspoguļoti sēdes protokolā.
Jāpublicē esot tikai pieņemtie lēmumi
“Dzirkstele” šo jauninājumu pamanīja, kad pašvaldības mājaslapā (sadaļā “domes sēžu lēmumi un protokoli”) sāka pētīt publiskotos Gulbenes novada domes 30.jūlija sēdes materiālus. 152. un 153.punkta saturs (par algu palielināšanu pašvaldības Sporta pārvaldes un Kultūras pārvaldes vadītājiem) vispār nav atspoguļots. Vēršoties pie pašvaldības Kancelejas nodaļas darbinieces Vitas Baškeres, “Dzirkstele” tomēr saņēma gan lēmumprojektus šajos divos jautājumos, gan deputātu balsojuma rezultātus.
Kad pirmdien “Dzirkstele” šajā sakarā sazinājās ar N.Audzišu, viņš lika saprast, ka par šo jauninājumu domes sēžu atspoguļošanā neko nezina. “Es pat nemācēšu nokomentēt,” viņš teica un solīja visu noskaidrot. Taču novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča izskaidroja “Dzirkstelei”: “Likumā “Par pašvaldībām” 37.pantā ir pateikts, ka domes sēdes gaita tiek protokolēta un ka protokolā ieraksta “pieņemtos lēmumus, norādot, ar cik balsīm lēmums pieņemts”. Protokolā norāda pieņemtos lēmumus!” Viņa sacīja, ka Gulbenes novada domes sēžu protokolu gatavošana ir Kancelejas nodaļas kompetence. Uz jautājumu, cik sena ir prakse, protokolā neiekļaujot visu informāciju un visus deputātu balsojumus, S.Mickeviča atbildēt nevarēja. “Man ir grūti pateikt. Es gadu tikai te strādāju,” viņa teica. S.Mickeviča apstiprināja, ka novada domes 30.jūlija sēdes protokols arhīvā saglabāsies tikai ar pieņemtajiem lēmumiem (jeb deputātu balsojumā apstiprinātajiem). Pārējais saturs “paliek sēdes gatavošanas materiālos”, viņa teica. Tajā pašā laikā S.Mickeviča piebilda: “Likumā “Par pašvaldībām” ir ļoti minimāli atrunāta tā kārtība, kā notiek praksē.” Viņa akcentēja, ka “Dzirkstele” taču var pašvaldībā lūgt izsniegt informāciju, kura nav bijusi publiskota, kā tas ir šajā konkrētajā gadījumā.
Deputātu darbs ir arī balsošana “pret”
“Dzirkstele” šajā sakarā aptaujāja vairākus deputātus. Valtis Krauklis atturējās no komentāriem, vien bilda, ka šis ir vadības jautājums. Tāpēc jājautā vadībai.
Gunārs Ciglis sacīja: “Ja jautājumi uz domes sēdi bija izvirzīti, tiek rakstīts sēdes protokols. Tajā ir informācija gan par atbalstītiem lēmumiem, gan par neatbalstītiem lēmumiem. Un, ja bija balsojums, tam ir protokolā jāatspoguļojas. Protokolā taču mēs atspoguļojam visu domes sēdes gaitu!” Pēc G.Cigļa domām, domes sēdes protokols ir jāpublisko kopā ar deputātu balsojumu par katru darba kārtības punktu.
Larisa Cīrule sacīja: “Ja jautājumi tika virzīti lemšanai novada domes sēdē, deputāti par tiem balsoja. Tas, kāds bija gala balsojums, ir cits jautājums, bet informācija bija publiski jāatspoguļo. Bija sabiedrība jāinformē, ka tādi jautājumi ir skatīti, bet lēmumi netika pieņemti. Finanšu komitejā, kad pirms domes sēdes tika šie jautājumi skatīti, es nepiedalījos. Taču par šiem jautājumiem mēs, deputāti, pirms domes sēdes esam tikušies arī atsevišķi un savu viedokli pauduši.”
Guna Pūcīte teica: “Es šajā domes sēdē nepiedalījos. Uzskatu, ka pēc sēdes ir jāpublisko arī nepieņemtie lēmumi. Šajā gadījumā vēl jo vairāk tāpēc, ka amatpersonu algu palielināšana atspoguļo iespējamo rīcību ar pašvaldības budžeta līdzekļiem. Algas amatpersonām tiek maksātas no budžeta. Un pašvaldības budžetu veido nodokļu maksātāju nauda.“ Viņa arī pauda, ka šajā gadījumā pašvaldība, nepublicējot lēmumus, kuri domes sēdē nesavāca balsu vairākumu, “nevēlas parādīt, ka kaut kas netiek akceptēts no vadības iecerēm”.
Anatolijs Savickis komentēja: “Lai kāds domes lēmums būtu, ir jāparāda deputātu balsojums. Tas, ka šobrīd pašvaldībā gribas daudzas lietas noslēpt no sabiedrības, tas ir fakts. Nav jāslēpj! Sevišķi tādos gadījumos, ja runa nav par ierobežotas pieejamības informāciju.”
FaktiGulbenes novada domes 30.jūlija sēdē deputātu attālinātā balsojuma rezultātā tika noraidīti šādi lēmumprojekti:
◆ par mēnešalgas palielināšanu Kultūras pārvaldes vadītājai Gundegai Ķikustei ar 1.augustu, par vienu likmi maksājot 1763 eiro pirms nodokļu nomaksas līdzšinējo 1469 eiro vietā, kas maksāti kopš pagājušā gada 1.novembra (“par” algas palielināšanu balsoja seši – N.Audzišs, Andis Caunītis, G.Ciglis, Stanislavs Gžibovskis, Normunds Mazūrs, Andris Vējiņš; “pret” bija pieci – Indra Caune, L.Cīrule, Intars Liepiņš, Ilze Mezīte, A.Savickis; “atturējās” viens – Guntis Princovs; balsojumā nepiedalījās divi – V.Krauklis un Zintis Mezītis; trīs deputāti nepieslēdzās sēdei, kad tika skatīts šis jautājums, – Ieva Grīnšteine, Lāsma Gabdulļina un G.Pūcīte);
◆ par mēnešalgas palielināšanu Sporta pārvaldes vadītājam Laurim Krēmeram ar 1.augustu, par vienu likmi maksājot 1725 eiro pirms nodokļu nomaksas līdzšinējo 1469 eiro vietā, kas maksāti kopš pagājušā gada 1.novembra (“par” algas palielināšanu balsoja seši – N.Audzišs, A.Caunītis, G.Ciglis, S.Gžibovskis, N.Mazūrs, A.Vējiņš; “pret” bija četri – I.Caune, I.Liepiņš, I.Mezīte, A.Savickis; “atturējās” viens – G.Princovs; balsojumā nepiedalījās trīs – V.Krauklis, Z.Mezītis, L.Cīrule; trīs deputāti nepieslēdzās sēdei, kad tika skatīts šis jautājums, – I.Grīnšteine, L.Gabdulļina, G.Pūcīte).
Avots: Gulbenes novada pašvaldības “Dzirkstelei” sniegtā informācija, kas tika precizēta, sazinoties ar deputātiem
