Palielinoties izpratnei par lauksaimniecības ietekmi uz vidi, kā
arī cilvēku un dzīvnieku veselību, ne tikai sabiedrība, bet arī
daļa lauksaimnieku aicina pārtraukt izmantot ķīmiskos pesticīdus
graudu ražas nožāvēšanai uz lauka, kas Latvijā ir ierasta un
atbildīgo institūciju faktiski atbalstīta prakse.
Tā
var secināt pēc kampaņas #DzīvāZeme
īstenotāju veiktās lauksaimnieku aptaujas. Augustā graudu
kulšanas darbi rit pilnā sparā. Jaudīgie graudu kombaini ražīgi
strādā, kaltes pildās ar graudiem, pārstrādei tiek nodota jaunā
raža, no kuras lielākā daļa aizceļos uz citām valstīm, bet arī
Latvijas tirgū paliks ar glifosātu neilgi pirms kulšanas
apstrādāti graudi, kas pārtaps lopbarībā un pārtikas produktos.
Piemēram, miltos vai maizes kukuļos, kas ik dienu saguls
lielveikalu plauktos.
Pesticīdu ietekmes novērtētājs Valsts augu aizsardzības
dienests komunikācijā ar sabiedrību uzsver, ka glifosātu
saturošus līdzekļus lietot kā ražas nožāvēšanas veicinātājus
ir aizliegts. Tomēr šis aizliegums nav aizliegums pēc būtības,
jo glifosātu drīkst legāli izmantot nobriedušajās druvās, ja
vien šo darbību nodēvē par nezāļu iznīcināšanu, nevis tieši
par graudu žāvēšanu. To ar pastāvošo regulējumu un atbildīgo
institūciju svētību drīkst darīt īsi pirms kulšanas darbiem
(tikai 7-14 dienas, atkarībā no konkrētā līdzekļa, kura aktīvā
viela ir glifosāts).
2018.
gadā Latvijā pārdots gandrīz miljons kilogramu herbicīdu,
liecina Eurostat dati. Pamatā
tos izmanto nezāļu iznīcināšanai, bet ne tikai – arī graudu
nožāvēšanai. Turklāt kopš 2011. gada herbicīdu lietošana
Latvijā pieaugusi par vairāk nekā trešdaļu. Tikmēr citās mūsu
reģiona valstīs lauksaimnieku atkarība no pesticīdiem samazinās.
Dažādās koncentrācijās glifosāts Latvijas lauksaimniekiem
pieejams 26 dažādu nosaukumu tā saucamajos augu aizsardzības
līdzekļos, no kuriem populārākais ir Roundup.
Kampaņas
#DzīvāZeme
ietvaros esam apkopojuši nozares dalībnieku un veselības
speciālistu viedokļus par pesticīdu izmantošanu graudu ražas
sagatavošanai un ražas kvalitātes rādītāju uzlabošanai. Šāda
rīcība, kas balstās uz ekonomiskiem aprēķiniem, izraisa ķēdes
reakciju, ietekmējot ne tikai vidi, bet iedragājot arī
lauksaimniecības dzīvnieku un cilvēku veselību. Šo vielu ietekme
ilgtermiņā un dažādu ķīmisko vielu kokteiļa kopējā ietekme
uz organismu ir maz pētīta, Latvijā šāda veida pētījumi netiek
veikti vispār.
«Govis slimoja ar nieru un aknu slimībām, teļi atpalika
augšanā»
Sandra
Stricka, biedrības
“Lauksaimnieku
apvienība”
valdes priekšsēdētāja, zemnieku
saimniecības “Dimanti” īpašniece:
– Govīm pēc jaunās graudu ražas baudīšanas parādās savādas
nieru un aknu slimības. Savukārt teļi cieš no neizskaidrojamas
caurejas, ar kuru nav iespējams tikt galā un rezultātā teļi
ievērojami atpaliek augšanā. Neviens nav pateicis, ka šīs
problēmas rodas tieši no miglotajiem graudiem, bet mums ir
pamatotas aizdomas. Ķīmija, kas nokļūst uz graudiem, noteiktā
laikā sadalās, bet, kas to zina, cik ilgā laikā tas notiek
pilnībā. Lai gan Latvijā ir atļauts smidzināt graudus pirms
kulšanas, zemniekiem, kas to dara, ir jābūt godprātīgiem
jāievēro vismaz minimālais nogaidīšanas laiks, ko nosaka
noteikumi. Tomēr personīgi man tas šķiet briesmīgi – miglot
graudus pirms kulšanas, lai vai cik nedēļas nogaidītu. Viena
lieta ir lopbarība, otra – cilvēku pārtika. Visi ēdam maizi un
visas smalkās dāmas ēd klijas – taču tieši graudu apvalkā
pesticīdi paliek. Ja govīm piepampst nieres vai cūkām ir aborti
pēc apstrādātu graudu ēšanas, jājautā, kas notiek ar
cilvēkiem? Pasaulē ir pētījumi, kas pierāda šīs kopsakarības,
bet Latvijā par tiem klusē. Uzskatu, ka mūsu sabiedrībai pašai
ir jāpieprasa pārtraukt šo neprātīgo praksi, jo ir skaidrs, ka
zemnieks vai Zemkopības ministrija to neprasīs, jo tas skar
ekonomiskās intereses. Es kā pilsone noteikti nevēlos ēst tādu
maizi, kas ir apsmidzināta ar ķimikālijām pirms graudu kulšanas.
«Pēc jaunās ražas baudīšanas sivēnmātes mocīja smagas
veselības problēmas»
Aivars
Kokts, cūkkopības uzņēmuma SIA “Ulbroka”
vadītājs:
– Jau četrus gadus izmantojam pašu audzētu barību. Lai
izaudzētu graudus, speciāli iegādājāmies un izīrējām zemi.
Pašlaik spējam nodrošināt aptuveni trešo daļu no barības
sagatavošanai nepieciešamajiem graudiem. Esam izveidojuši savu
lopbarības pārstrādes rūpnīcu, kur notiek graudu pieņemšana
arī no citiem lauksaimniekiem. Sadarbojamies vienīgi ar blakus
strādājošiem audzētājiem, ar kuriem esam vienojušies, ka
glifosāts netiks izmantots ražas kaltēšanai. Šie audzētāji tā
vietā ievēro tradicionālās prakses, lai iegūtu ražu. Kopš
izmantojam neapstrādātus graudus, vairs neesmu novērojis veselības
problēmas cūkām pēc jaunās ražas baudīšanas. Iepriekš pirku
gatavu barību no rūpnīcas, un tieši rudens periodos, kad ienākas
jaunā graudu raža, sivēnmātēm bija novērojamas nopietnas
veselības problēmas. Palielināta liesa, izmanīti un deformēti
iekšējie dzimumorgāni. Kaut kas bija ļoti nepareizi.
Veterinārārsts atzina, ka tās ir nopietnas intoksikācijas
pazīmes. Rūpnīca apgalvoja, ka graudi izmantoti no iepriekšējā
gada ražas, tomēr katru gadu novērojām izmaiņas sivēnmāšu
veselībā tieši septembrī, oktobrī. Acīmredzot, ilgākā laika
posmā glifosāts noārdās un cūku veselību vairs tik spēcīgi
neietekmē. Kopš graudus audzējam paši un paši veicam barības
izejvielu kontroli, par šādām problēmā vairs nezinām. Graudu
audzēšana ir biznesa nozare, tomēr šāda prakse nav pieļaujama,
jo tā neveicina cilvēku un dzīvnieku veselību. Lai gan esmu pret
pilnīgu glifosāta aizliegumu, apzinos, ka glifosāts ir nopietna
inde un tā lietošana ir jāierobežo.
«Lai pienā nenonāktu glifosāts, govis barojam ar pašaudzētiem
graudiem»
Ilze
Aizsilniece, zemnieku
saimniecības “Graudiņi”
īpašniece:
– Neatbalstu graudu nožāvēšanu, izmantojot pesticīdus, un mēs
savā saimniecībā nekad to neesam darījuši. Latvijā tas ir
atļauts, bet, manuprāt, to nevajadzētu darīt. Savus lopus barojam
ar pašaudzētiem graudiem, lai būtu garantija, ka graudi pirms
novākšanas nav apstrādāti ar glifosātu. Pienu dzeram mēs paši,
mani bērni un mani septiņi mazbērni, kuri visi dzīvo tepat
Latvijā, tāpēc mūsu ģimenē domāšana varbūt ir nedaudz
citādāka. Problēma nav tikai ar graudaugu smidzināšanu pirms
ražas novākšanas, esmu redzējusi, ka ražas nokaltēšanai tiek
apsmidzināti arī lielie pupu lauki, kuru pēdējos gados Latvijā
parādījies diezgan daudz. Pēc apstrādes ar glifosātu arī pupas
vienmērīgāk nogatavojas. Vajadzētu stimulēt pārmaiņas, lai
glifosāts Latvijā turpmāk netiktu izmantots pirms ražas
novākšanas. Esmu kategoriski pret to.
«Gribu būt drošs, ka varu maizi ēst arī ārpus mājām»
Aldis
Ločmelis, zemnieku saimniecības “Kotiņi”
īpašnieks:
– No mūsu apsaimniekotajiem 3000 hektāriem zemes lielākā daļa
tiek izmantota sēklaudzēšanai. Glifosātu ražas nokaltēšanai
nevaram izmantot, jo laboratoriskajās pārbaudēs redzams, ka šādi
apstrādāti graudi nebūs dīgtspējīgi. Tādējādi ar gadiem
iegājies, ka mēs glifosātu pirms ražas novākšanas saimniecībā
neizmantojam vispār, lai gan paralēli sēklkopībai ražojam arī
pārtiku un lopbarību. Tomēr pirms graudu sējas ar glifosātu
apstrādājam augsni, lai cīnītos ar nezālēm, sevišķi vārpatu.
Tomēr esmu pret to, ka graudus nežāvē kaltēs, bet, izmantojot
glifosātu. Uzskatu, ka laukā, kas nav nezāļains, raža nebūtu
jākaltē ar pesticīdiem. Tāpēc esmu par to, lai glifosātu
aizliedz kā graudu kaltētāju. Kad tā notiks, es beidzot varēšu
būt drošs par sevi un savu ģimeni, ka, ārpus mājām ēdot maizi,
tajā nebūs glifosāta atlieku.
«Ja gribam būt patiesi veseli, nedrīkstam pieļaut, ka okeāna
dzīlēs koraļļu rifus aizstāj plastmasas salas un ka graudi pirms
kulšanas tiek apsmidzināti ar glifosātu»
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:
– Kādreiz tika uzskatīts, ka vissvarīgākais faktors veselības
uzturēšanā ir gēni. Tomēr pēdējos 20 gados ir jauns skatījums
– šūnas un gēnus ietekmē ārējās vides faktori – gaiss,
ūdens, uzturs. Ēdot viena vai cita veida pārtiku, var ieslēgties
pilnīgi citi gēni. Tas, ko mēs ēdam, nosaka arī to, kā mēs
jūtamies – esam depresīvi vai priecīgi. Viens no būtiskākajiem
epiģenētiskajiem faktoriem ir pesticīdi. Tie ir ļoti graujoši,
un mūsu organismā nonāk gan caur ēdienu, gan caur ūdeni (šīs
vielas lauksaimniecības ietekmē atrodamas pat avotu ūdenī), tāpat
pesticīdi mūsos nonāk elpojot – atrodoties laukos, kur tiek
migloti sējumi. Otrā pasaules kara laikā radīja DDT, ko plaši
izmantoja lauksaimniecībā, bet vēlāk izrādījās, ka tas ir ļoti
kancerogēns un rada milzīgas iedzimtas veselības problēmas, bērni
dzima ar neiedomājamām kroplībām. Mūsdienās visbiežāk lietotā
lauksaimniecības inde ir glifosāts, par kura kancerogenitāti tiek
plaši diskutēts. Pasaulē no tiešas saindēšanās ar pesticīdiem
mirst aptuveni 350 tūkstoši cilvēku gadā. Vēl miljons cilvēku
nomirst no blakusefektiem, ko radījuši pesticīdi. Un aptuveni
15-20 procentu no visiem pašnāvības gadījumiem pasaulē tiek
veikti, lietojot pesticīdus.
Ir plaši pētījumi par pesticīdu ietekmi uz cilvēka ķermeni.
Bērni ir jutīgāki nekā pieaugušie. Apēdot produktus, kuros
pesticīdi izmantoti gan audzēšanas, gan transportēšanas, gan
uzglabāšanas laikā, bērns var nākamajā rītā pamosties ar
izteiktu nespēku, nespējot piecelties kājās. Pie šādiem
simptomiem tiek meklēti visādi ļaunumi un slimības, bet visbiežāk
tie liecina par saindēšanos ar pesticīdiem. Tāpēc Rietumvalstu
slimnīcas šādu simptomu gadījumā veic īpašas analīzes,
skaidrojot, vai pie vainas nav pesticīdi. Nāk rudens periods, kad
šķiet, ka bērniem vajag dot vairāk ogu un augļu, bet ir jādomā,
no kurienes tie nāk un ar ko tikuši apstrādāti. Līdzīgi ir ar
graudiem un to produktiem. Ja kasās kaklā, vajag padomāt, vai
neesam devuši bērniem potenciāli apstrādātus produktus. Ja
runājam par ilgstošu ietekmi un hronisku toksicitāti, tad var
minēt gan Parkinsona slimību, gan astmu un citas saslimšanas.
Ilgstoša pesticīdu ekspozīcija rada trauksmes sajūtu un uzmanības
traucējumus. Pesticīdi izraisa arī vēzi. Ja gribam būt patiesi
veseli, nedrīkstam pieļaut, ka okeāna dzīlēs koraļļu rifus
aizstāj plastmasas salas un ka graudi pirms kulšanas tiek
apsmidzināti ar glifosātu.
«Sabiedrība runā diezgan skaidru valodu, un tas lauksaimniekiem
būtu jārespektē»
Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centra valdes priekšsēdētājs:
– Protams, Latvijā ir noteiktas pieļaujamās normas, bet gala
patērētājs diezgan skaidri pasaka, ka nevēlas šādas nedrošas
izejvielas pārtikai. Esmu runājis ar zemniekiem, kuri ir sajutuši
šo sabiedrības spiedienu un vairs nesmidzina graudus pirms
kulšanas. Diemžēl nav attiecīga marķējuma, kas izceltu tos
zemniekus, kas ražu iegūst, neizmantojot glifosātu. Rietumeiropā
veikalu plauktos maizei šāds marķējums jau parādās – maize
bez glifosāta. Mums ir bioloģiskā lauksaimniecība un
konvencionālā lauksaimniecība, bet pusceļa nav. Manuprāt,
sabiedrība runā diezgan skaidru valodu, un šis lēmums
lauksaimniekiem būtu jārespektē. Protams, atteikšanās no
glifosāta rada izaicinājumus, jo Latvijā ražas novākšanas laiks
ir īss un saspringts. Tomēr saprātīgi saimnieki ar to rēķinās
un tālredzīgākie nav gatavi iet pret sabiedrības interesēm. Un
sabiedrība pieprasa pārmaiņas. Saausīties arī liek, piemēram,
soda prāva ASV, kur tiek maksātas milzīgas naudas summas, lai
panāktu izlīgumu. Jautājums ir par kontroles kapacitāti Latvijā.
Un no otras puses – ir morāles normas. Glifosāts nav vienīgā
ķimikālija, ar ko apstrādā graudus. Tos apstrādā ar ķimikālijām
arī tāpēc, lai celtu proteīna līmeni. Tas aiziet līdz absurdam.
Pārstrādātāju dzīšanās pēc augstā proteīna satura veicina
šādas kroplības. Varbūt mēs varētu govij vēnās laist ķīmisku
šķīdumu, lai iegūtu vairāk piena? Aizmirstam par dabas
elementiem, bet sākam iejaukties ar ķīmikālijām. Viennozīmīgi
industrializācija velk aiz sevis šīs blaknes. Tāpēc aicinu
zemniekus būt tālredzīgiem un domāt par to, kā kopumā samazināt
augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Latvijai ir iespēja ar to
izcelties un ražot tīru produkciju, īpaši – vietējam tirgum.
Par kampaņu #DzīvāZeme
Latvijas Permakultūras biedrības īstenotā kampaņa #DzīvāZeme
sabiedrībai, atbildīgajām institūcijām un politiķiem atgādina,
ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot
pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru
starp veselīgu vidi un pārtikas ražošanu. Latvijas dabā ik gadu
nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo
vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas
stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki.
Izņēmums ir bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības,
kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Gadu no gada
dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana Latvijā pieaug (kamēr
citās mūsu reģiona valstīs samazinās), atstājot augsnē un
cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili.
