Baltijas valstu pensiju sistēmas ir ļoti līdzīgas – Lietuvā,
Latvijā un Igaunijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma un tās
galvenie pamatprincipi visās valstīs ir līdzīgi. Tomēr ir arī
vairākas atšķirības – gan izteiktas, gan nenozīmīgas.
“Luminor” Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska
skaidro, kas kopīgs un kas atšķirīgs Lietuvas, Latvijas un
Igaunijas pensiju sistēmām?
„Pēdējā laikā visās trijās Baltijas valstīs pensiju
sistēmas piedzīvoja kādas pārmaiņas. Lietuvā tika mainīti
pensiju 2. līmeņa uzkrāšanas noteikumi, Latvijā tika ieviesta
pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja, savukārt Igaunijā valdība
apņēmās ļaut iedzīvotājiem izņemt pensiju fondos iemaksātos
līdzekļus – tiesa, šo reformu pagaidām ir apturējusi valsts
prezidente un iespējams, ka galavārds būs jāsaka Igaunijas
Augstākajai tiesai. Interesanti, ka Lietuvā un Latvijā īstenoto
pensiju reformu rezultātā ieviestās izmaiņas palīdzēja
izlīdzināt attiecīgos pensiju sistēmas aspektus visās trijās
valstīs,” norāda A.Dobrovoļska.
Pēc viņas teiktā, pensiju sistēmas Baltijas valstīs varētu
šķist ļoti līdzīgas, tomēr iedziļinoties redzams, ka detaļās
tās ir pietiekami atšķirīgas – it sevišķi nelielās, bet
būtiskās detaļās, piemēram, procentuālajā daļā, kas 2.
pensiju līmenī tiek uzkrāta no darba algas.
1. līmenī – liela valsts loma
Visās Baltijas valstīs 1. pensiju līmeņa dalībnieki ir visi
strādājošie, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas. Lietuvā un Igaunijā uzkrājumi tiek veikti pēc līdzīga
principa – tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas,
kuru summa, kā arī darba stāžs tiek pārveidoti punktos. Šie
punkti saskaņā ar noteiktiem rādītājiem pēc pensijas vecuma
sasniegšanas savukārt tiek pārveidoti noteiktā naudas summā.
Līdzīgi veidojas arī minimālā pensija, kas ir garantēta visiem
iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu darba stāža.
Latvijā šī sistēma darbojas mazliet citādi – te ir spēkā
nosacītā noteiktu iemaksu sistēma, kas nozīmē, ka visas sociālās
apdrošināšanas iemaksas tiek summētas. Pēc pensijas vecuma
sasniegšanas pensijas apmērs būs atkarīgs no prognozējamā
vidējā dzīves ilguma un valdības lēmuma par to, kādā apmērā
uzkrātā summa ir maināma uz pensijas summu.
„Visās Baltijas valstīs uzkrāšana pensiju 1. līmenī ir
līdzīga. Iedzīvotāji maksā noteiktu iemaksu apmēru, kas garantē
tiesības uz pensiju. Tomēr pensija, kas viņiem pienāksies, būs
atkarīga ne tikai no veikto iemaksu summas, bet arī no tā brīža
ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas,” apgalvo
A.Dobrovoļska.
Atšķirības uzkrājumu procentos
Pensiju 2. līmenī veiktās iemaksas tieši ietekmē pensijas
apmēru. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas (ar zināmiem
izņēmumiem), Lietuvā uzkrājumu veikšana pensiju 2. līmenī
vairs nav obligāta. Lietuvā darba tirgus jaunpienācēji tiek
iesaistīti pensiju 2. līmenī automātiski, tomēr vēlāk viņiem
ir tiesības atteikties no uzkrājumu veidošanas.
„Ja Lietuvas iedzīvotājiem automātiskā iesaistīšanās
pensiju 2. līmenī ir jaunums, tad Latvijā tā ir ierasta prakse,
un visi iedzīvotāji, kas ir dzimuši pēc 1971. gada jūlija,
obligātā kārtā tiek iekļauti pensiju 2. līmenī. Tāpat ir arī
Igaunijā, tikai tas attiecas uz iedzīvotājiem, kas dzimuši 1983.
gadā un vēlāk,” saka A. Dobrovoļska.
Tomēr tā nav vienīgā atšķirība – latvieši un igauņi
pensiju 2. līmenī uzkrāj vairāk līdzekļu. Lietuvā 2. līmenī
tiek uzkrāta summa, kuru veido 3 procenti no personas algas plus
valsts pieliktie 1,5 procenti no vidējās algas valstī. Igaunijā
šo summu veido 2 procenti no personas algas un 4 procenti no algai
atbilstošas summas, kuras apmērā valsts samazina veicamās
sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt Latvijā pensiju 2.
līmeņa uzkrājumā tiek ieskaitīti 6 procenti no algas, par
attiecīgo summu samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Citi uzkrājumu veidošanas aspekti visās trīs valstīs ir
vienādi – piemēram, tas, ka visi pensiju 2. līmeņa fondos
uzkrātie līdzekļi pieder krājējam un ir mantojami.
Atšķirīgi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu griesti
pensiju 3.līmenim
Pensiju 3. līmenis ir viselastīgākais. Dalība tajā ir
brīvprātīga, tādēļ uzkrājamā summa un iemaksu regularitāte
ir atkarīga tikai no paša krājēja.
Visās trijās valstīs uzkrājumu veidošana šajā līmenī tiek
veicināta, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
atvieglojumus, kas ļauj atgūt līdz pat 20 procentiem (esošā
nodokļa likme) no pensiju fondos iemaksātās summas, tomēr
atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi ir atšķirīgi. Lietuvā
atvieglojums tiek piemērots iemaksu summai, kas nepārsniedz 1500
eiro gadā. Latvijā IIN atvieglojums tiek piešķirts iemaksām, kas
nepārsniedz 10 procentus no gada bruto algas, bet maksimālā
iemaksu summa, no kā var saņemt IIN atmaksu, ir 4000 eiro. Igaunijā
tie ir 15 procenti no gada bruto ienākumiem, bet ne vairāk kā 6000
eiro. Tas gan nenozīmē, ka pensiju 3. līmenī nevar uzkrāt vairāk
– var, bet jārēķinās, ka IIN atvieglojums tiek piešķirts
tikai no augstāk minētām summām.
„Var teikt, ka 3. pensiju līmenis visās trijās valstīs ir
vislīdzīgākais, jo tajā valsts spēlē vismazāko lomu. Izņemot
noteiktos atvieglojumu griestus, visi pārējie aspekti sakrīt –
visi līdzekļi tiek ieguldīti finanšu instrumentos, līdzekļi
paliek krājēja īpašumā gan uzkrājumu veidošanas laikā, gan
pēc aiziešanas pensijā, kas savukārt nozīmē, ka visus uzkrātos
līdzekļus var mantot,” skaidro eksperte.
