Sācies jaunais mācību gads vispārizglītojošajās skolās, vidējās profesionālajās un augstākajās mācību iestādēs. Vairums studentu nākamo profesiju izvēlas saskaņā ar savām interesēm un priekšstatiem. Tiesa, nereti izvēli ietekmē iespējas labi nopelnīt. Kad diploms kabatā un jāsāk strādāt, tad izrādās – izvēle nav bijusi pareiza, jo ieceres nesaskan ar realitāti – nevar uzreiz saņemt lielu algu kā vērtējumu par to vien, ka ieradies jaunais speciālists. Tomēr vilšanos var radīt arī darba devēja attieksme. Vienmēr esmu atzinusi, ka laimīgs ir tas, kurš uz darbu iet ar prieku. Varu piekrist arī atziņai, ka laime nav mērāma ne naudā, ne baudā, ne varā. Taču dzīve nereti liek jautāt – vai mīlamu darbu var strādāt bez atlīdzības vai par niecīgu samaksu? Protams, var, tomēr katrs vēlas saņemt pozitīvu vērtējumu – ja ne materiālu, tad vismaz morālu. Diemžēl mūsdienās vērtējums izpaužas galvenokārt naudā, tāpēc nepārtraukti salīdzina, cik pelna ārsts, cik skolotājs, cik politiķis deputāts, cik ierēdnis, cik labs speciālists vai strādnieks. Tieši pēc noteiktā algas apmēra tiek secināts, cik vērtīgs ir darbinieks. Un kā jūtas cilvēks, kurš par tādu pašu darbu saņem pusi no kolēģa nopelnītā? Kāds tam var būt skaidrojums, pamatojums?
Var, protams, priecāties par pašu ceptu maizi vai dārzā izaudzēto. Bet cik ilgi, ja par savu darbu nevar saņemt vērtējumu, kas ļauj secināt – ir izdevies labi, ir vērts turpināt. Tas ir vajadzīgs, lai no vaļasprieka izaugtu darbs, kas nes augļus un gandarījumu. Citādi ir, ja pats neesi noteicējs ne par savu darbu, ne tā vērtējumu. Diemžēl arī darbam noteiktie kritēriji ir vispārīgi, tajos nav mērķa motivēt izdarīt iespējami labi, rosināt attīstīt katra indivīda potenciālu. Tas paliek katra paša ziņā, vai, cik un kā darīt. Trūkstot darba devēja vērtējuma atgriezeniskajai saiknei, zūd stimuls, tāpēc piezogas rutīna. To cenšas mazināt, paaugstinot prasības. Ja, tās izpildot, var gūt stimulu, tad iespējams arī atraisīt pašiniciatīvu.
Tāpat kā naudas kokam ir vajadzīga piemērota vieta un labvēlīgi apstākļi, lai tas uzziedētu, katram cilvēkam ir vajadzīgs darbs, ko var darīt no sirds, gūstot gandarījumu.
