“Dzirkstele” saņēma vēstuli no kādas galgausnietes, kura rakstīja ar cerību, ka spēsim palīdzēt Annas kundzei, kura ir jau ļoti cienījamos gados, izglābt viņas dārzu. Par dārzu pie savas mājas sirmā kundze rūpējas kā par acuraugu.
“Vajadzētu redzēt šo čaklo sieviņu un viņas dārgumu – iekopto dārzu, kam viņa veltī visu savu laiku,” raksta sieviete. Taču dārziņu gadiem posta kaimiņu fermas govis, kas mēdz izlauzties. “Par šīm likstām, atnākuši uz Anniņas vārdadienu, regulāri gan radi, gan kaimiņi pārrunā, bet Anniņa allaž saka – jāsadzīvo,” raksta sieviete.
Redakcija sazinājās ar Galgauskas pagasta pārvaldnieku Jāni Kupci, kurš laikrakstam solīja, ka šis būs viņa pirmais iedzīvotāju samierināšanas labais darbs, atgriežoties no atvaļinājuma. Viņš uzsvēra – palīdzēt var tikai sarunu ceļā. “Ir jau bijuši līdzīgi gadījumi pagastā citā vietā. Runājot, vienojoties vienreiz lopu saimnieki samaksāja par cita īpašumam nodarīto postu, bet otrreiz tika jau izsaukta policija,” viņš stāstīja.
J.Kupcis atzina – šādas situācijas ir lauku dzīves kolorīta sastāvdaļa. Parasti iedzīvotāji paši reaģē, paši risina strīdīgās situācijas. Ja tas neizdodas, zemes īpašnieks izsauc pašvaldības policiju. Tādā gadījumā tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma akts, kuru skata un par sodu lemj pašvaldības administratīvā komisija. Tās locekle Valsts policijas Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas priekšniece Lāsma Kazjukoviča “Dzirkstelei” saka – nav bijuši bieži jāskata un jāvērtē gadījumi, kad lopi izbradājuši kaimiņu dārzus, tomēr gadījies ir. Tad vairs nav runa tikai par brīdinājuma izteikšanu vien, bet tiek lemts par sodu. Savukārt par zaudējumu piedziņu sakarā ar izbradāto dārzu iedzīvotājiem ir jāvienojas pašiem savā starpā vai arī jārisina jautājums civiltiesiski.
