Kad braucu ar riteni pa Rēzeknes ceļu, starp bijušo Stradu skolu un Lejasstradiem bieži redzu pie kādas simtgadīgas mājas kundzi ļoti cienījamos gados. Dažkārt viņa lēni kā kukažiņa rosās savā saimniecībā, jo skaidrs, ka ar darbiem vairs nav viegli tikt galā, bet dažkārt vienkārši sēž uz lieveņa. Es viņu it kā nepazīstu, bet tomēr jau pazīstu, gadiem braucot garām viņas vienkāršajai mājiņai. Ja kādreiz savos izbraucienos viņu neieraugu, gandrīz vai uztraucos – varbūt kas noticis? Taču šonedēļ, kad redzēju sieviņu atkal sēžam uz lieveņa, baudot atvasaras vēlīgos saules starus, sapratu – viss kārtībā! Jā, seniori negrib atstāt savas mājas, lai cik grūti fiziski, morāli vai finansiāli tas būtu, galvenais – viņi lielākoties ne par ko nesūdzas. Par to var lasīt šīsdienas numurā mūsu rakstā par pensionāru dzīvi novadā. Tur arī redzami dati par vidējām pensijām novadā, un tās tiešām ir niecīgas – 300 līdz 400 eiro. Un var tikai apbrīnot senioru spēju izdzīvot šodien, tāpēc ciniska man šķita novada vadības vēlme jau otro reizi “dzīt cauri” deputātu balsojumam lielākas algas jaundibināto pārvalžu (Kultūras un Sporta) vadītājiem. Par cik vairāk? Precīzi par vidējo seniora pensiju! Un kāpēc? Pamatojumus nekur nevarēja ne izlasīt, ne uzklausīt. Kopumā tas šobrīd bija, kā pavicināt sabiedrībai sarkanu lupatu ne tikai senioriem ar mazajām pensijām, bet arī uzņēmējiem un ikvienam strādājošajam, turklāt
COVID-19 krīzes laikā, kad cilvēki zaudē darbu, samazinās ienākumi. Un nebūšu pirmā, kas saka, ka tas neveicina vēlmi dažādās uzņēmējdarbības jomās strādājošajiem maksāt visus nodokļus. Bieži cilvēki saka: mēs taču redzam, kā mūsu nodokļi tiek tērēti pašvaldībā, tad ko runāt par valsts līmeni. Un tā sairst ticība pašvaldībai, savai valstij. Mūsu deputāti tomēr par šīm lielākām algām divu pārvalžu vadītājiem nenobalsoja, par to arī var lasīt šīsdienas numurā, un par kripatiņu ticības tiem tautas kalpiem, kas bija pret, cilvēkiem būs vairāk. Jā, noteikti varēšu dzirdēt kārtējos pārmetumus, ka nav korekti salīdzināt pensijas un algas, turklāt pensiju lielumu koriģēt nav pašvaldības varā. Taču tas uzskatāmi parāda milzīgo nevienlīdzību! Mēs turpināsim pētīt rakstu sērijās arī citus nevienlīdzības faktorus un vai ir iespēja kaut kā tos mazināt arī pašvaldības varā. Mūsu ieceri ir atbalstījis Mediju atbalsta fonds.
