Skolotājs – tas ir vairāk nekā plašs jēdziens. Pirmais, kas katram ienāk prātā, ir sava skola un, visticamāk, pirmā klases audzinātāja. Varbūt arī kāds no mīlētajiem vai tieši pretēji – sajūsmu neizraisošajiem pedagogiem. Taču, ja uz šo vārdu paskatās no jēdziena viedokļa un globāli, tad skolotāji esam mēs visi. Nepārtraukti mēs pamācām cits citu gan darbā, gan sadzīvē, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pat ģimenes lokā vecāki māca bērnus, savukārt bērni skolo vecākus. Klasiski skolotājs ir cilvēks, kurš vada mācību procesu, lai sagatavotu indivīdu tālākai dzīvei un nodotu savas zināšanas cilvēces attīstības un progresa vārdā. Tā tas ir bijis visās kultūrās un visos laikos, un šo profesiju pat varētu nosaukt par ļoti specifisku un prestižu. Taču vai tā tiešām ir? Kāpēc mums Latvijā šobrīd trūkst gandrīz piecsimt skolotāju? Visticamāk, tāpēc, ka darbs nav viegls, tas prasa daudz laika, nervu, un vienīgais, ar ko konkurē atalgojums, ir samērā garais pedagogu atvaļinājums. Daudz kur dzirdēts, ka skolotāju mums ir par daudz, taču tas ir attiecībā pret skolēnu skaitu, un visām šīm nebūšanām pamatā ir nauda, kuras vienmēr ir trūcis, un tā tas būs arī turpmāk. Lai mēģinātu risināt šo problēmu, mūsu novadā šogad tika globāli reformēta skolu sistēma, un, tā kā es ticu, ka tas tika darīts ne visiem pa prātam, tomēr vislabāko nodomu vārdā, tad mācību gada beigās vajadzētu būt apmierinātiem visiem – reformu veicējiem, pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem. Tuvojas Skolotāju diena, un mums atkal tiek dota iespēja atcerēties pateikt paldies kādam no saviem skolotājiem. Nav daudz tādu profesiju, kuras pārstāvjus katru gadu sveic gan mūsu valsts prezidenti, gan izglītības un zinātnes ministri, bet šī nu ir viena no tām. Cerams, ka tā būs arī šogad, un, neņemot vērā Gulbenes novadā atceltās Skolotāju dienas svinības, vismaz attālināti netiks aizmirsti mūsu zināšanu tēvi un mātes. Viņi taču dzīves sākumā iedod mums pašas vajadzīgākās zināšanas, lai vēlāk ar pašu pūlēm un apkārtējo palīdzību no mums veidotos personība. No tā, cik viņi spēs iedot un cik bērni gribēs un mācēs paņemt pretī, būs atkarīga nākotnes sabiedrība. Jo tai būs lielāka zināšanu nasta, jo mums būs lielākas cerības uz labāku dzīvi. Tāpēc neaizmirstiet, ka 4.oktobris šogad ir Skolotāju diena, un ar labu vārdu vai vēlējumu sumināsim viņu veikumu, jo bez viņiem mēs noteikti būtu citādāki!
