Nespējot
nokontrolēt Covid-19 izplatību, varētu ierobežot alkohola
tirdzniecību un likt nēsāt maskas arī darba vietās, liecina
Krīzes vadības padomē (KVP) prezentētā Veselības ministrijas
sagatavotā informācija par plānoto rīcību Covid-19 izplatības
pārvaldībai dažādos Covid-19 izplatības scenārijos.
Veselības ministrija šodien KVP sēdes pārstāvjus
iepazīstināja ar plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībā,
prezentējot arī konkrētus pasākumus Covid-19 izplatības
ierobežošanai. Ministrija norāda, ka izstrādātie kritēriji ļaus
speciālistiem novērtēt esošo ierobežojumu efektivitāti, kā arī
pēc divu nedēļu perioda noteikt papildu nepieciešamos soļus, ja
tādi būs nepieciešami.
Ministrijā uzsvēra, ka vispirms uzdevums ir stabilizēt
situāciju, pakāpeniski ejot uz konsekventu saslimstības
samazināšanu.
Lai secinātu, ka Covid-19 situācija ir stabilizēta, 14 dienu
kumulatīvajam Covid-19 gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotājiem
jāatbilst vidējam rādītājam kaimiņvalstīs, kā arī
saslimstības rādītāja pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo
nedēļu nevar pārsniegt 20%. Tāpat stacionēto pacientu skaitam
jābūt mazākam par no stacionāra izrakstīto pacientu skaitu,
saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi
nevar pārsniegt 30%, pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 4%,
bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne mazākam kā
4000.
Savukārt, lai secinātu, ka situācija uzlabojas, sasniedzot
vidēja riska līmeni, kumulatīvajam rādītājam jābūt zemākam
par 50 uz 100 000 iedzīvotāju, saslimstības rādītāja pieaugums
salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%, no
stacionāra izrakstīto pacientu skaitam jābūt mazākam par
stacionēto skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu
inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 20%, pozitīvo testu
īpatsvars nevar pārsniegt 3%, bet vidējam dienā testēto personu
skaitam jābūt ne mazākam kā 3000.
Tikmēr situāciju varēs uzskatīt par uzlabojušos, sasniedzot
zema riska līmeni, ja kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000
iedzīvotājiem būs zemāks par 25 uz 100 000 iedzīvotājiem,
saslimstības rādītāja pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo
nedēļu nepārsniegs 20%, būs vērojama stacionēto pacientu skaita
samazinājuma tendence, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu
inficēšanās izcelsmi nepārsniegs 20%, pozitīvo testu īpatsvars
nepārsniegs 2%, netiks reģistrēti grupveida saslimšanas gadījumi
ar lielu inficēto skaitu, kā arī vidējais dienā testēto personu
skaits būs ne mazāks kā 2500.
Ja tiks sasniegti plānotie rezultāti, tad izglītības iestādes
turpinās darbu klātienē, tiks mazināti ierobežojumi interešu
izglītībai, kā arī amatieru kolektīviem un sporta nodarbībām
(ja tiek novērsti riski, kas saistīti ar šīm jomām). Tāpat būtu
mazināti ierobežojumi sabiedriskajai ēdināšanai un pasākumu
organizēšanai. Līdztekus tam, lokāli, mērķtiecīgi ierobežojumi
tiktu noteikti pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais
saslimstības rādītājs pārsniegtu 100 uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tomēr, ja situāciju stabilizēt neizdosies un plānotie
rezultāti netiks sasniegti, izstrādāta virkne iespējamo rīcības
virzienu, kas būtu speciālistu diskusiju lokā. Saskaņā ar KVP
prezentēto, izglītības iestādes varētu turpināt darbu,
attālināto izglītības procesu nosakot pašvaldībās, kur 14
dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs trīskārtīgi
pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Tāpat varētu tikt saglabāti
jau noteiktie ierobežojumi interešu izglītībai, amatieru
kolektīvu darbībai un sporta nodarbību organizēšanai, kā arī
varētu tikt ieviesti ierobežojumi izklaides vietu (tai skaitā
batutu parku, bērnu ballīšu vietu) darbībai.
Varētu tikt noteikta obligāta mutes un deguna aizsegu lietošana
organizētos pasākumos, darba vietās, kā arī ierobežots alkohola
tirdzniecības laiks sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās.
Iespējamo rīcību lokā ir arī pulcēšanās ierobežojumi,
privātos pasākumos ļaujot pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet
publiskos pasākumos telpās līdz 100 vai 50 un brīvā dabā – līdz
500 cilvēkiem. Līdzīgi kā pavasarī varētu tikt apsvērti
ierobežojumi tirdzniecības centru darba laikam.
Ministrijā skaidroja, ka nav plānots vienlaikus ieviest vai
mīkstināt visus iezīmētos ierobežojumus pie viena vai otra
scenārija – speciālisti izvērtēs to efektivitāti un pamatotību.
Vienlaikus Veselības ministrija turpina darbu, lai pilnveidotu
ilgtermiņa stratēģiju Covid-19 ierobežošanai Latvijā.
Jau ziņots, ka uz noteiktu laiku ir pastiprināti piesardzības
pasākumi visā valstī, no kuru ievērošanas lielā mērā būs
atkarīga turpmākā rīcība. Par rezultātiem epidemiologi varēs
spriest aptuveni divu nedēļu laikā.
