Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa
noteikumu Nr. 187 “Zemkopības ministrijas nolikums”
1. punktu Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes
iestāde lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē, kā
arī atbilstoši 4.1.13. apakšpunktam izstrādā valsts
politiku medību un medību resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas
jomā. Minētās nozares ir tieši atkarīgas no medību
saimniecības.
Medību
saimniecības pamatnoteikumus reglamentē Medību likums. Viens no
Medību likuma uzdevumiem ir nodrošināt medību resursu ilgtspējīgu
apsaimniekošanu – medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās
vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošanu tādā veidā,
lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un
atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām
paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību,
ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses.
Attiecīgi Zemkopības ministrijas ieskatā medības
ir vitāli nepieciešams populāciju un platību apsaimniekošanas
instruments, ar kura palīdzību tiek saglabāta ekoloģiskā
stabilitāte, bioloģiskā daudzveidība un iespēja pastāvēt
saimnieciskajām nozarēm
(skat. Medību likuma 1. panta 61.
un 8. punktu). Platībās, kurās netiek nodrošināta adekvāta
medību slodze, notiek dzīvnieku koncentrēšanās (patvērums) un
tās kļūst par epizootiju inkubatoriem vai postījumu cēloņiem.
Ja savvaļas dzīvnieku populācijas netiek pienācīgi regulētas,
dzīvnieki var būtiski apdraudēt īpašumu, kā arī personu un
sabiedrības drošību. Sekmīgai medību saimniecības uzturēšanai
nepieciešami mednieku resursi, tomēr pēdējo gadu laikā
novērojama mednieku skaita samazināšanās un vidējā vecuma
pieaugums, kas rezultējies ar nepietiekamām medību slodzēm,
pieaugošām savvaļas medījamo dzīvnieku populācijām un
postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, kā arī
lopkopībai Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ.
Medību
likums ietver virkni nosacījumu, kas vērsti uz savvaļas sugu
medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanu ražojošajām nozarēm
(lauksaimniecībai, mežsaimniecībai), kā arī apdraudējuma
mazināšanu transporta jomai. Lai to īstenotu, likuma 29. panta
ceturtās daļas 2. punkts nosaka mednieka pienākumu medīt
medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu
apsaimniekošanu, kā arī pušu tiesības un pienākumus sīkāk
reglamentē medību tiesību nodošanas līgumi, kuri noslēgti
saskaņā ar likuma 29. panta otro daļu. Medības
ir mežsaimniecības un lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa,
kuras ietvaros puses uz līgumu pamata uzņemas un pilda savstarpējas
saistības – veic saimniecisku pakalpojumu zemes īpašniekiem un
sabiedrībai kopumā.
Medību
procesa īstenošanai ir būtiska ietekme ne tikai uz personu un
sabiedrības drošību, bet arī uz ražojošajām nozarēm un valsts
ekonomiku.
Pamatojoties
uz iepriekš minēto, kā arī Ministru kabineta 2020. gada
9. jūnija noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās
drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”,
Covid-19 ierobežošanas kontekstā medības
ir saimniecisks pakalpojums.
Šajā kontekstā saimniecisks pakalpojums ir medību process no tā
uzsākšanas un beidzas pēc medījuma pirmapstrādes. Dzinējmedību
gadījumā medību pārskatā norāda medību sākuma laiku, kad tiek
uzsāktas medības, un medību beigu laiku, ko nosaka medību
vadītājs. Aktivitātes, ko veic mednieki pirms medību procesa
uzsākšanas un pēc tā beigām pakļaujas vispārējam normatīvam
regulējumam Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Zemkopības
ministrija aicina atbildīgi ievērot normatīvajos aktos ietvertos
individuālās aizsardzības un biodrošības nosacījumus visās
dzīves jomās un situācijās, vienlaikus nepārtraucot aktivitāti
medību jomā.
Sociālajos
tīklos izskanējušas diskusijas par dzinējmedību norises
iespējamu apgrūtināšanu pulcēšanās dēļ, ierobežojumu
interpretācijas un piemērošanas. Medības
notiek brīvā dabā medību platībās, kurās ir iespējams ievērot
individuālos biodrošības pasākumus – distancēšanos, higiēnas
un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu un citus.
Zinot
medību norises procesu un faktiskos apstākļus, medību vadītāju
kompetenci un medību lomu mūsu ekonomikā, nav šaubu, ka
infekcijas riski dzinējmedībās ir minimizējami, salīdzinot ar
zaudējumiem to ierobežošanas gadījumā.
Zemkopības
ministrija aicina:
-
atbildīgi ievērot normatīvos ietvertos individuālās
aizsardzības un biodrošības nosacījumus medību laikā,
pārtraukumos un medību pirmapstrādes vietās; -
atturēties no viesmednieku uzņemšanas un došanās
viesmedībās; -
plānot medību procesu, pēc iespējas samazinot
kontakēšanās iespējas medību dalībnieku starpā – primāri
īstenojot individuālas medības; -
kad objektīvi apstākļi (mednieku resursi, medību platību
īpatnības, infrastruktūras trūkums, u.c.) nepieļauj Valsts meža
dienesta noteikto nomedīšanas apjomu izpildi, medījot
individuāli, organizēt medības ar traucēšanu vai dzinējmedības.
