Saeima 29.oktobrī noraidīja vairāk nekā 10 000
iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par viendzimuma partneru reģistrēšanu.
Noraidīt iniciatīvu rosināja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija, kas pati iepriekš lēma noraidīt šo kolektīvo iesniegumu.
Politiķe Marija Golubeva (AP) uzvēra, ka Latvija ir viena no pēdējām
Eiropas valstīm, kur nevar reģistrēt kopdzīvi, taču šādu cilvēku vēlme
ir jāņem vērā, par ko liecina arī “Manabalss.lv” iniciatīva. Viņa
uzsvēra, ka juristi ir pierādījuši, ka apgalvojums, ka visus jautājumus
attiecībā uz kopdzīvi var atrisināt pie notāra, nav taisnība. Viņa arī
brīdināja, ka, ja Saeima noraidīs šo iniciatīvu, rindā stāv jau nākamā
iniciatīva, kur savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) pauda, ka problēma esot tur, ka
priekšlikumi saistīti ar ģimeņu tiesībām. Civillikumā rakstīts par
dažādām kopdzīves formām, bet tās netiek atzītas par ģimeni. Viņš
uzskaitīja, ka likums paredz vairākus gadījumus, kādos ģimene nevar tikt
veidota, tostarp starp viena dzimuma cilvēkiem. Politiķis sacīja, ka
varētu strādāt pie regulējuma, kas atbalstītu mājsaimniecību kā
kopdzīves formu.
Politiķis Igors Pimenovs (S) pauda, ka patlaban stāsts nav par to, kā
tiesiski labāk noformēt viendzimuma partnerattiecības. “Ja cilvēki mīl
viens otru, man vienalga, kāds ir viņu dzimums. Viņu attiecības nerada
nekādu slogu sabiedrībai. Mīlošiem cilvēkiem ir svarīga valsts
attieksme. Aiz likumdevēju nevēlēšanās reģistrēt partnerattiecības,
slēpjas nevēlēšanās atzīt homoseksuālas attiecības, teica deputāts,
uzsverot, ka homoseksuāļu stigmatizācijas rezultātā viņi vēl vairāk
slēpj savas attiecības.
Deputāte Dace Rukšāne-Šcipčinska (AP) uzsvēra, ka tic, ka ir
jānodrošina aizsardzība visām ģimenēm. Šo iniciatīvu vajadzētu nodot
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, lai aizsargātu visus tos ļoti
daudzos cilvēkus, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Tas, ka jau ir
savākti paraksti par jaunu iniciatīvu, kas Saeimai vēl tikai būs
jāskata, pierāda, ka parlamentas ar šo jautājumu būs jāturpina strādāt,
norādīja Rukšāne-Šcipčinska.
Parlamentārietis Artūrs Toms Plešs (AP) uzsvēra, ka viņam ir kauns,
ka Latvija līdz šim brīdim nav spējusi pierādīt, ka ikkatrs cilvēks, kas
šeit dzīvo, ir vērtība, un ka ne visi Latvijas iedzīvotāji šeit var
justies kā mājās. Ir jāpārstāj šķirot tautiešus un ģimenes, pauda
deputāts, akcentējot, ka tā ir divkosība, jo, “kas mēs esam, lai
pateiktu, kuras ģimenes ir atbilstošas”. Liedzot fundamentālas tiesības
cilvēkiem dodam zaļo gaismu emigrācijai, brīdināja Plešs.
Politiķis uzsvēra, ka ir jāiemācās sadzīvot un jāizrāda cieņa visiem
cilvēkiem. Plešs arī dalījās ar sev pazīstamā Mika dzīvesstātu, kurā
Mika dzīvesbiedrs aizgāja mūžībā, savukārt Miks palika bez iespējamām
saņemt dzīvības apdrošināšanas kompensāciju.
Deputāte Dace Bluķe (AP) pauda, ka īsā laikā savāktie paraksti par
viendzimuma partneru reģistrēšanu liecina, ka sabiedrība kļūst
empātiskāka, tolerantāka un iekļaujošāka. Par to liecina arī vēl īsākā,
nedēļas laikā savāktie paraksti par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību,
kas būtu jāskata Saeimā. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir
pateikusi “nē” iespējai legāli reģistrēt savas attiecības tiem
cilvēkiem, kuri ir pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, maksā nodokļus,
dzīvo tādu pašu dzīvo kā jebkurš iedzīvotājs, uzsvēra Bluķe. Deputāte
norādīja, ka tas nozīmē ignorēt cilvēku cerības.
Savukārt parlamentāriete Inese Voika (AP) cita starpā norādīja, ka
Saeima šajā jautājumā vēlas būt svētāka par Romas katoļu baznīcas
pāvestu. Pāvests Francisks intervijā dokumentālajā filmā “Francesco”
paudis atbalstu homoseksuālu pāru civilajām savienībām.
Deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka ir skaidrs, ka šodien Saeima
sadalīsies divās atšķirīgās stingrās pozīcijās. Politiķe norādīja, ka
dzīvojam viltus ziņu laikmetā, kur medijpratība nav pirmajā vietā.
Deputāte aicināja padomāt par medijpratību un noklausīties pāvesta
teikto spāņu jeb orģinālvalodā. Tas, ka ļoti liela valsts nodeva jāmaksā
par mantojumu tiem, kuri nav laulāti, ir ļoti svarīgi arī divām
kaimiņienēm un pārējai sabiedrībai, norādīja Stepaņenko. Viņa norādīja,
ka šis jautājums jārisina saistību tiesību jomā.
“Civilizācija ir sapratusi, ka drošākais veids, kā sevi atražot un
attītities, ir tika un vienīgi ģimene, kurā ir mamma, bērns un tēvs,”
pauda Stepaņenko. “Ja jūs mīlat viens otru, jums nevajag banku,
mantojumu, jūs vienkārši mīlat. Kāpēc jūs gribat domāt par dažādām
mantiskām lietām?” vaicāja deputāte.
Politiķis Jānis Dombrava (NA) atsaucās uz Satversmi par tajā definēto
ģimeni, gan atzīstot, ka sabiedrībā ir dažādas kopdzīves formā. “Te mēs
nerunājam par kādiem gultas priekiem, bet racionālu sadzīvošanu,” teica
Dombrava. Viņš pauda, ka problēma ar dažādām kopdzīves formām jārisina
pēc būtības, nevis jāstāv ar varavīksnes krekliņiem. Dombrava sacīja,
ka, ja jāņem vērā visas iniciatīvas, tad “kāpēc nav ņemta vērā
iniciatīva par Pārdaugavas staba nojaukšanu”.
“Šis ir likumprojekts par gejiem,” secināja deputāts Aldis Gobzems.
Viņš pauda, ka teksti par cilvēktiesību ierobežojumiem šajā kontekstā
esot divkosība. Gobzems pavēstīja, ka pats izdomāja apprecēties jau
otrajā randiņā, savukārt attiecības ir atbildība un nevajagot piesegties
ar mantojumu saistītu jautājumu risināšanas dārdzību. Viņš pavēstīja,
ka jautājums par gejiem bija aktuāls tūkstošiem gadu, un tas esot
ciklisks jautājums. “Gribu uzdot visiem gejiem jautājumu – kas notiktu
sabiedrībā, ja mēs visi kļūtu par gejiem? Kurp mūsu sabiedrība aizietu?
Romas impērija ir labs piemērs!” apgalvoja Gobzems, piebilstot, ka
valsts ir tik stipra, cik stipras ir tradicionālās vērtības.
Golubeva, uzsverot, ka viņa vēstures doktore, norādīja, ka Gobzems
izplata nepatiesu informāciju un Senajā Romā reģistrēt divu vīriešu
attiecības nebija iespējams.
Deputāte Regīna Ločmele (S) uzsvēra, ka Saeimai ir jāaizdomājas, vai
tiešām visi esam tik nelaimīgi, lai neļautu citiem būt laimīgiem.
Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) skaidroja, ka iniciatīvas nedrīkst
iesniegt Saeimas gaiteņos. Viņaprāt, par iedzīvotāju iniciatīvām
parlamentā jānotiek pienācīgām debatēm.
LETA vēstīja, ka pēc Mandātu komisijas noraidošā lēmuma nepilnas
nedēļas laikā ir savākti vajadzīgie 10 000 parakstu, lai skatīšanā
Saeimā nonāktu līdzīga iniciatīva par ārpuslaulības esošo dzīvesbiedru
savienību atzīšanu likumā.
Kā ziņots, Mandātu komisijas noraidītās iniciatīvas autors Raimonds
Petrovics iepriekš pauda, ka diskusijās par viendzimuma partneru
reģistrēšanu visasākās domstarpības parasti raisa priekšstati par to,
kas ir laulība, bet nereti diskusijās Latvijā atklājas arī dziļi
iesakņojusies homofobija un diskriminācija pret lesbietēm un gejiem no
PSRS laikiem.
“Pašos pamatos šis ir jautājums par vienlīdzību likuma priekšā.
Civila laulība, civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības
nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pārim, kas
atrodas stabilās attiecībās,” norādīja Petrovics, paužot uzskatu, ka
Latvijas valdība nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus un izslēgt tos
no aizsardzības, kas tiek garantēta oficiāli atzītai laulībai starp
vīrieti un sievieti.
Līdzīga iniciatīva jau iepriekš tikusi iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.
