Lāčplēša dienā Valsts prezidents Egils Levits vēl pilsoņiem stipru gribu, atbildību un vienotību.
“Lāčplēša diena ir Latvijas armijas lielākās militārās uzvaras diena.
Ik gadu 11. novembrī mēs godinām Latvijas kareivjus, kuri Neatkarības
karā nosargāja jauno Latvijas valsti,” šodien video uzrunā sveicot
Latvijas pilsoņus Lāčplēša dienā, teica Levits.
Viņš uzsvēra, ka apstākļi, kādos tolaik cīnījās armija, bija bargi,
pat bezcerīgi – Latvijas zeme bija izpostīta, plosījās slimības un bads.
Tomēr sapnis par Latviju tika piepildīts.
“Arī mums, pārvarot šī laika grūtības, jābūt ar stipru gribu,
savstarpēji atbildīgiem un vienotiem. Tāpēc Lāčplēša dienas gaismiņas
šogad iedegsim katrs savas mājas logā! Uzvaras atceri izdzīvosim sevī un
kopā ar tuvākajiem! Ar pateicību sirdī pieminēsim tos, kuri cīnījās par
Latviju,” teica Valsts prezidents.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada
11.novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār
skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo
armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī,
un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika
padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās
1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan
Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un
krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā
Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir
atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts
apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura
devīze ir “Par Latviju”, piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo
latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri
piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja
Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara
ordeņi.
