Tuvojoties
Latvijas Valsts svētkiem,
klajā nācis izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”,
kura tapšanā piedalījušās daudzas Latvijā un pasaulē
dzīvojošas ģimenes un dzimtas. Izdevums, kas sastāv no divām
grāmatām, uzskatāms par unikālu
projektu gan Latvijas grāmatniecības kontekstā, gan arī
heraldikas kā vēstures apakšnozares kontekstā. Izdevums radīts
sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.
“Izdevuma
pirmā
grāmata ir teorētiski zinātniska. Tajā pirmo reizi Latvijas
heraldikas vēsturē apkopoti 97 dzimtu un 7 reliģisko personu
ģerboņu apraksti un attēli, kā arī heraldikas terminu vārdnīca,”
informē Ramona Umblija, izdevuma koncepcijas autore, sastādītāja
un redaktore. “Savukārt otrajā grāmatā iespējams iepazīties
ar dzimtu ģerboņu turētēju stāstiem, kas atklāj saknes, no
kurām katras dzimtas ģerbonis izaudzis. Tieši šajā salikumā ir
lielākā vērtība. No vienas puses izdevums sniedz vēsturisku,
teorētisku un zinātnisku informāciju, bet no otras – ļauj
ieskaitīties Latvijas dzimtu vēsturē un fotoalbumos.”
Darbs
pie abu grāmatu
izstrādes noritējis nepilnus trīs gadus. Paralēli izdevuma
sagatavošanas procesam lasīšanas veicināšanas projekta
“Bibliotēka” komunikācijas kanālos veikta arī sabiedrības
informēšana un izglītošana par dzimtu ģerboņu būtību, nozīmi
un veidošanu. Tapuši daudzi videomateriāli, tajā skaitā 15
minūšu gara dokumentālā filma šeit, kurā izskaidrota dzimtas ģerboņa
loma gan vēsturē, gan mūsdienu sabiedrībā. Radušās arī jaunas
tradīcijas, piemēram, ikgadējs “Dzimtu saiets” vasaras vidū,
kas pulcē ģimenes ar oficiāli reģistrētiem ģerboņiem.
Informatīvie pasākumi un citas aktivitātes rezultējušies ar
augošu sabiedrības interesi par dzimtu ģerboņu izveidi –
izdevuma tapšanas laikā Latvijā reģistrēto dzimtu ģerboņu
skaits ir palielinājies par 48%.
“Izdevums
“Dzimtu ģerboņi
mūsdienu Latvijā” ir brīnišķīgs padomdevējs ģimenes
tradīciju veidošanā un izpratnes veidošanā par to, ko nozīmē
būt piederīgam savām saknēm, kā turēties kopā un uzņemties
atbildību savu pēcnācēju priekšā,” grāmatu saturisko
jēgu komentē Jekaterina Belokoņa, izdevuma projekta vadītāja un
līdzautore. “Strādāšana pie šī projekta vairāku gadu garumā
man personīgi apliecināja, ka ģimenes
veidošana ir liels darbs – ticēt, mīlēt, vairot
prieku, pārvarēt zaudējumus, celt, jaukt, iedrošināt, sapņot –
tas viss prasa rīcību. To visu ir iespējams izdzīvot, turoties
kopā. Lai gan katrs no mums ir savas identitātes nesējs, dzimta,
kurai katrs no mums pieder, ir kopums. Savukārt dzimtas ģerbonis ir
simbols, kas izgaismo ģimenes un dzimtas identitāti. Simboliski
arī tas, ka pats izdevums ir izaudzis lielā “ģimenē”,
mammas Ramonas Umblijas un tēta Valērija Belokoņa aprūpē,
līdzās mīlošiem izdevuma veidotājiem – brāļiem un māsām.”
Sagaidāms,
ka izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” kļūs par
bibliogrāfisku retumu, jo izdots limitētā tirāžā – vien 1000
eksemplāru, no kuriem lielākā daļa nokļūs projektā iesaistīto
dzimtu īpašumā. Izdevēji lēš, ka izdevumu iegādāties varētu
gribēt sabiedrības inteliģences pārstāvji – zinātnieki,
vēsturnieki, mākslinieki un personas ar padziļinātu interesi par
Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturi un nākotni. Uzzināt
vairāk par izdevumu iespējams lasīšanas veicināšanas projekta
“Bibliotēka” mājaslapā.
Izdevums
uzskatāms
par vienu no Latvijas 100 gadu jubilejas projektiem. Par izdevuma
klajā nākšanas dienu tiek pieņemts 9. novembris, kad bija
paredzēts vērienīgi grāmatas atvēršanas svētki Latvijas
Nacionālajā bibliotēkā, ko pandēmijas radīto apstākļu dēļ
nācās atcelt. Organizatori sola, ka tikšanās neizpaliks – tā
tiks organizēta tiklīdz apstākļi to ļaus. Tāpat, izdevuma
komunikācijas kampaņa tiek plānota visa 2021. gada garumā.
Pie
izdevuma izstrādes
strādājusi redkolēģijas komisija astoņu cilvēku sastāvā.
Izdevuma koncepciju un saturu veidojusi mākslas zinātniece Ramona
Umblija. Projektu vadījusi Jekaterina Belokoņa, viņa arī izdevuma
līdzautore. Latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas speciālists
Imants Lancmanis rakstījis izdevuma pirmās daļas “Dzimtu
ģerboņi” ievadu. Zinātniece, filozofe, starptautiska eksperte
semiotikā Daina Teters ir izdevuma otrās daļas “Dzimta un
ģerbonis” ievada autore. Vēsturnieks un heraldikas speciālists
Armands Vijups veidojis heraldisko vārdnīcu un ģerboņu
heraldiskos aprakstus angļu valodā. Valsts heraldikas komisijas
priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs konsultējis izdevuma
mākslinieciskā noformējuma veidošanā. Savu pienesumu devusi arī
eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un “Baltic International Bank”
galvenais akcionārs, latviešu literatūras mecenāts Valērijs
Belokoņs. Izdevuma māksliniecisko noformējumu veidojusi
māksliniece Tatjana Raičeņica; fotosesijas: Santa Savisko –
Jēkabsone. Abu grāmatu izdevējs ir “Baltic International Bank”.
“Dzimtu
ģerboņu
mūsdienu Latvijā” ir viens no lasīšanas veicināšanas projekta
“Bibliotēka” izdevumiem. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu
literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts
sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību
Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā,
publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā
nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē.
Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019.
gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas
grāmata” izveidi. Pašreiz aktuāla izdevuma “Dzimtu ģerboņi
mūsdienu Latvijā” izdošanai, kas tiek veidots sadarbībā ar
Latvijas Kultūras ministriju un top ar “Baltic International Bank”
finansiālu atbalstu. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas
iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi
vērst uzmanību uz literatūru kā uz pārmantojamu vērtību un
vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk
informācijas projekta “Bibliotēka” mājaslapā:
www.manabiblioteka.lv
un sociālo
tīklu profilos “Instagram”, “Facebook” un “Twitter” (@manabiblioteka).
