Bieži
uzskata, ka Latvija ir mežiem bagāta,
zaļa valsts, tomēr mūsu dzīvesveids nereti rada gaisa
piesārņojumu, ko pat neredzam un nesajūtam. Līdzīgi kā mums ir
svarīgi, ko ēdam, mums vajadzētu arī vairāk aizdomāties par to,
kādu gaisu elpojam.
Gan
jau daudzi no mums būs
dzirdējuši par smogu, kāds pa reizei piemeklē citu valstu
metropoles, kurās iedzīvotāju skaits mērāms miljonos. Piemēram,
pirms gada Deli, Indijā smoga dēļ tika slēgtas skolas, daļēji
aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi. Jaungada
naktī, kad daudzi iecienījuši gadu miju atzīmēt, gaisā izšaujot
salūta zalves, gaisa
piesārņojums Eiropas metropolēs būtiski paaugstinās.
Gaisa
piesārņojumu
Latvijā radām arī katrs no mums ar saviem lēmumiem, savu
dzīvesveidu. Darba vietas izvēle tuvu mājām noteikti ir videi
draudzīgs risinājums, jo viens no lielākajiem piesārņojuma
avotiem ir transports. Tās ir vecās dīzeļdzinēju automašīnas,
bet gaisu piesārņo arī benzīna dzinēji un ne tikai. Dīzeļa
kvēpiem līp klāt kancerogēnie metāli, kas ieelpojot nonāk mūsu
plaušās.
Ja
runājam
par gaisa kvalitāti, tad uz sajūtām paļauties nevar, jo
piesārņojuma daļiņas ir tik mikroskopiskas, ka ar aci tās nemaz
neredzam. Smalkus, acīm neredzamus putekļus rada arī riepu un
bremžu nodilums. Protams, ne katram iedzīvotājam, ne katrā
pilsētā un laikapstākļos tas ir iespējams, bet videi draudzīgāks
risinājums ir sabiedriskais transports vai velosipēds, ja līdz
darbam mērojamais attālums nav pārāk liels.
Rudenī
un ziemā gaisa piesārņojuma līmenis būtiski palielinās, un
visdrīzāk tas ir saistīts ar apkures iekārtām. Lieta, ko varam
darīt, lai situāciju uzlabotu gan veselības, gan ekonomijas ziņā,
– kurināt sausu malku. Slapja malka ne vien dūmo un kaitē
veselībai, bet līdz ar to ir daudz neefektīvāka – izmaksās
dārgāk un dos mazāk siltuma. Lapas un dārza atkritumus pilsētās
noteikt var un vajag kompostēt.
Mēs
ar nepacietību gaidām, kad būs iespēja dalīti vākt organiskos
atkritumus, lai dārza atkritumi nav jādedzina. Savukārt parasto
atkritumu dedzināšana vispār ir neprāts, kas ir jāizbeidz.
Taisnība, ka arī rūpnieciskā ražošana rada gaisa piesārņojumu,
taču lielo rūpnīcu radītā ietekme uz vidi tiek rūpīgi
kontrolēta un lielajos skursteņos atšķirībā no privātmāju
apkures katliem ir gaisa attīrīšanas filtri.
Labā
ziņa ir tā, ka tuvāko divu gadu laikā Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija plāno piesaistīt Eiropas
Savienības atbalstu esošo apkures iekārtu modernizēšanai. Tomēr
ir soļi, ko varam veikt paši, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un
nedarītu pāri savai veselībai. Piemēram, krāsnis vēlams kurināt
ar sausu malku. Savukārt sausu malku iespējams iegūt, to žāvējot
divus gadus. Veselībai ļoti kaitīga ir atkritumu dedzināšana
krāsnīs vai ugunskuros pagalmos – šis ir ieradums, no kura
primāri nepieciešams atteikties.
Iedzīvotājiem
joprojām ir arī iespēja personiski iesaistīties gaisa kvalitātes
mērījumu veikšanā. Pirms pāris gadiem iesaistījāmies
starptautiskā projektā, Latvijā sākot uzstādīt tautas sensorus
gaisa kvalitātes mērīšanai. Eiropā kopumā uzstādīts ap 6500
iekārtām, bet Latvijā – apmēram 35 sensori, tiesa, ārpus Rīgas
vien kādi pieci. Liels bija mūsu pārsteigums par mērījuma
rezultātiem – apkures sezonā Čiekurkalnā gaisa kvalitāte ir
sliktāka nekā vienā no galvaspilsētas satiksmes artērijām –
Brīvības ielā, kur diendienā pārvietojas tūkstošiem
automašīnu. Un tieši ziemā, jo Čiekurkalnā joprojām iecienīta
ir malkas apkure.
Mēs
nekonkurējam ar valsts un pašvaldību gaisa staciju mēriekārtām,
bet tendences spēj fiksēt arī mūsu uzstādītie tautas sensori.
Cilvēki internetā var nopirkt detaļas, sagatavot sensoru un uzlikt
mājās, lai mērītu gaisa kvalitāti. Tie ir nelieli un viegli
uzstādāmi pie virtuves loga vai uz balkona un nav pārlieku dārgi.
Lielākā daļa sensoru uzstādīti Rīgā, tāpēc aicinu arī
iedzīvotājus reģionos, reģionu pilsētās uzstādīt gaisa
kvalitātes sensorus. 50 eiro investīcija vides draugiem ir iespēja
pievienoties noderīgam projektam, kas nodrošinās papildu datus un
uzlabos sabiedrības izpratni par gaisa kvalitāti kopumā, kā arī
dos iespēju runāt ar savu pašvaldību par to, ko vajadzētu mainīt
pilsētas, novada vai pagasta lietu kārtībā.
