Arī 2020.-2021.gada ziema Dānijā un citviet Ziemeļeiropā būs pārsvarā pelēka, jo sals un sniegs parādīsies reti, teikts Dānijas Meteoroloģijas institūta publicētajā prognozē tuvākajiem trim mēnešiem.
Meteorologi skaidro, ka ziemas attīstību Ziemeļeiropā ietekmē dažādi faktori no visas pasaules. Viens no galvenajiem rādītājiem ir ūdens temperatūra okeānos, un patlaban gan Atlantijas, gan Klusā okeāna ziemeļu daļā ūdens ir siltāks par normu, nosliecot svaru kausus par labu siltai un nemierīgai ziemai Ziemeļeiropā.
Decembrī Eiropas ziemeļos galvenokārt tiek prognozēts zems atmosfēras spiediens, savukārt Dienvideiropā un Centrāleiropā tas gaidāms augstāks nekā ierasts. Līdz ar to Baltijas jūras reģionā dominēs gaisa plūsma no rietumiem, bieži gaidāmas atmosfēras frontes ar nokrišņiem, saule uzspīdēs vien retu reizi.
Līdzīga sinoptiskā situācija tiek prognozēta arī janvārī un februārī, kad Eiropas ziemeļos gaidāma liela Atlantijas ciklonu aktivitāte un iespējamas vētras, bet nokrišņi visbiežāk gaidāmi kā lietus. Tomēr tiek prognozēti arī periodi, kuros anticiklons bloķēs ciklonus, atnesot mierīgāku un aukstāku laiku.
Ziema kopumā gaidāma siltāka un slapjāka par normu, lielākā siltuma anomālija prognozēta janvārī.
Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes prognozēm decembra, janvāra, februāra un marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā gaidāma 1-4 grādus augstāka par normu.
Jau ziņots, ka iepriekšējā ziema kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2019.-2020.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza +2,7 grādus, par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās – 1924.-1925.gada – ziemas rekordu.
2020.gada janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija pat 6,3 grādus augstāka par normu.
Atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas norādījumiem par normu meteoroloģijā sauc 1981.-2010.gada vidējās vērtības, bet, sākot ar nākamo gadu, norma būs 1991.-2020.gada vidējie aritmētiskie lielumi.
