Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt
kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu
piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas
Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).
Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību
apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu
atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus.
Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas,
prokuratūras un tiesu pārstāvji.
“Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas
paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu
veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par
aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši
par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās,” sacīja
Rancāns.
Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas
diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams
šādu speciālu normu izstrādāt.
Savukārt uz jautājumu, kā paplašināt kontroli par Covid-19
ierobežojumu ievērošanu, Rancāns atbildēja, ka tā ir nepietiekama, tāpēc
ir pienācis brīdis, lai tiktu prasīta palīdzība Aizsardzības
ministrijai.
“Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz
cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks,” secināja Rancāns un
piebilda, ka iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) ir jāvēršas
pie aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP).
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vakar pēc
tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju
Ināru Mūrnieci žurnālistiem atklāja detalizētākus priekšlikumus par
papildu Covid-19 ierobežojumiem. Par tiem šodien ir jālemj valdībā.
Premjers Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim.
Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām agrāk sākt
skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo periodu
pagarinot arī mācību gadu vasarā.
Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu testēt cilvēkus,
kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta sacītā.
Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina
testēšanas kapacitāte.
Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.
Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa “divi
cilvēki, divi metri”, kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai divi
cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot
divu metru distanci. “Nekādas ciemošanās un viesošanās,” uzsvēra Kariņš.
Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un
nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem
strādāts ir atļauts, bet otriem – ne.
Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības
vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīti
ar tirdzniecības telpu platību. “Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un
varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku
koncentrēšanās telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās
atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus
nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties
tirdzniecības vietā.
Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.
Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. “Zinām,
ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda
anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica politiķis, uzsverot, ka
tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc,
būtu uzskaitīti.
