Šodien pirmo reizi kopš 1623.gada būs novērojama Jupitera un Saturna
satuvināšanās, abas planētas šķirot vien sešām loka minūtēm, aģentūru
LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).
LAB skaidro, ka 21.decembris ir nozīmīga diena, jo šodien ne tikai
sāksies astronomiskā ziema, bet būs novērojama arī divu lielāko Saules
sistēmas planētu – Jupitera un Saturna – satuvošanās, kuru astronomi
dēvē par lielo konjunkciju.
Šodien abas milzu planētas šķirs tikai sešas loka minūtes, kas ir
mazākais attālums debesīs starp abām planētām kopš 1623.gada un pirmā
tik cieša tumšās debesīs novērojamā Jupitera un Saturna satuvošanās kopš
1226.gada.
Abu planētu satuvošanās notiek pirms Ziemassvētkiem, tādēļ šis
notikums tiek salīdzināts ar leģendu par Betlēmes zvaigzni. Vairāki
pētījumi liecina, ka Betlēmes zvaigznes parādīšanās bija saistīta ar
Jupitera, Saturna un visspožākās planētas Veneras satuvošanos, apgalvo
LAB.
Skatoties ar neapbruņotu aci, abas planētas šodien izskatīsies
gandrīz kā viens spīdeklis, bet nelielā binoklī atkarībā no tā redzes
lauka varēs novērot Saturnu kopā ar Jupiteru un tā lielākajiem
pavadoņiem. Abas milzu planētas cieši līdzās vienu otrai būs redzamas
arī dažas turpmākās dienas.
LAB aicina ņemt vērā, ka Latvijā Jupiters un Saturns atradīsies zemu
dienvidrietumu pusē un rietēs jau aptuveni divas stundas pēc saulrieta.
Pēc biedrības paustā, nākamgad svarīgākais notikums Latvijas debesīs
ir gaidāms 10.jūnijā, kad dienas vidū būs novērojams daļējs Saules
aptumsums.
Nākamais gads arī būšot salīdzinoši labvēlīgs visu spožāko Saules
sistēmas planētu novērojumiem. Tradicionālajos datumos būs redzamas
krītošās zvaigznes jeb meteori. Savukārt līdz ar jaunā Saules
aktivitātes cikla sākumu tiek prognozēta Saules aktivitātes
palielināšanās, kas paverot cerības 2021.gadā Latvijā ieraudzīt
ziemeļblāzmas.
2021.gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami četri aptumsumi.
26.maijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums, 10.jūnijā – gredzenveida
Saules aptumsums, 19.novembrī – daļējs Mēness aptumsums, 4.decembrī –
pilns Saules aptumsums. No šiem aptumsumiem Latvijā būs novērojams tikai
10.jūnija Saules aptumsums, kas Latvijā būs redzams kā daļējs
aptumsums.
Aptumsums visā Latvijā būs novērojams no plkst.12.54 līdz
plkst.15.10, bet maksimālā fāze būs plkst.14.02. Kaut arī aptumsuma
maksimālā fāze būs salīdzinoši neliela, tas būs pirmais Latvijā
redzamais daļējais Saules aptumsums kopš 2015.gada 20.marta un otrs
ievērojamākais daļējais Saules aptumsums Latvijā tuvākajā piecgadē pēc
2022.gada 25.oktobrī gaidāmā daļējā Saules aptumsuma, kura laikā dienas
vidū Mēness aizklās vairāk nekā pusi Saules diska.
Tāpat, vadoties pēc LAB paustā, nākamgad būs redzamas visas spožākās
Saules sistēmas planētas. Tomēr to novērošanas iespējas būs diezgan
atšķirīgas. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot no 5.
līdz 17.maijam, bet rīta redzamības periods Merkuram būs no 20.oktobra
līdz 5.novembrim.
Venera būs novērojama no maija vidus līdz augusta vidum vakaros zemu
ziemeļrietumu pusē, bet no novembra vidus līdz pat gada beigām tā būs
redzama vakaros zemu dienvidrietumu pusē, kad planētas spožums būs
lielāks salīdzinājumā ar vasaras redzamības periodu.
Sarkanā planēta Marss būs novērojams vakaros līdz maija vidum, bet tā
redzamais izmērs un spožums būs ievērojami mazāks nekā 2020.gadā.
Abas milzu planētas Jupiters un Saturns būs novērojamas no jūnija
līdz pat gada beigām Mežāža zvaigznājā. Vispirms tām ir gaidāma rīta
redzamība, kad abas planētas būs atrodamas dienvidaustrumu pusē, rudenī
tās būs novērojamas visu nakti debess dienvidu un dienvidrietumu pusē,
bet gada nogalē – vakaros debess dienvidrietumu pusē.
LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju.
