2020. gada 30. decembrī stājās spēkā
grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz
būtiskus uzlabojumus pasažieru pārvadājumu nozarē, kas līdz šim
nav bijuši. Nākamā gada laikā tiks izveidotas divas jaunas
sistēmas – pasažieru ērtībām tiks ieviesta vienotā biļešu
noliktavas sistēma un braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju
identifikācijas un veikto braucienu uzskaites sistēma. Tāpat
Latvijā pirmo reizi būs komerciālie maršruti, kas citās Eiropas
valstīs, tai skaitā Baltijas valstīs, līdzās valsts dotētajiem
maršrutiem veiksmīgi ieviesti jau sen. Tāpat būtisks jauninājums
būs bezmaksas sabiedriskais transports apdzīvotās vietās ar ļoti
zemu apdzīvotības blīvumu.
Šobrīd Autotransporta direkcija strādā pie Ministru kabineta
noteikumu izstrādes, kuros būs atrunāti nosacījumi katram no
jauninājumiem, kas noteikti Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā.
Lai
pasažieri varētu ērtāk, ātrāk un mūsdienīgāk iegādāties
autobusa un vilciena biļeti, šobrīd norit darbs pie
vienotās biļešu noliktavas
sistēmas izstrādes. Izveidojot šo sistēmu, pasažieri varēs
iegādāties biļeti braucienam jebkurā reisā
ikvienā biļešu tirdzniecības
vietā, tajā skaitā arī internetā; iegādāties vienoto biļeti –
viena biļete būs derīga braucienam ar pārsēšanos citā autobusā
vai vilcienā u.tml. Biļešu noliktava ļaus nodrošināt ne tikai
ērtāku un ātrāku biļešu tirgošanu, bet tas būs arī papildu
kontroles rīks, jo kontrolieriem brauciena laikā būs pieejama
informācija par visām pārdotajām biļetēm. Vienlaikus
Autotransporta direkcija, izveidojot vienotu biļešu noliktavu,
varēs nodrošināt pieeju datiem visiem ieinteresētajiem biļešu
tirgotājiem, tādējādi nodrošinot brīvu konkurenci.
Braukšanas
maksas atvieglojumu saņēmēju identifikācijas un veikto braucienu
uzskaites sistēma paredz, ka noteiktas pasažieru grupas –
personas ar I un II grupas invaliditāti, politiski represētās
personas, bāreņi, daudzbērnu ģimenes – atlaidi braucienam
sabiedriskajā transportā varēs saņemt, reģistrējot katru
braucienu ar elektronisko identifikācijas līdzekli – personas
apliecību jeb eID karti, kas tiks papildināta ar speciālu
lietotni. Pilsētas sabiedriskajā transportā varēs turpināt
izmantot arī konkrētās republikas nozīmes pilsētas ieviesto
elektroniskās identifikācijas līdzekli, piemēram, bankas karti,
Rīgas pilsētas e-talonu, Rēzeknieša karti u.tml. Šobrīd jau ir
izstrādāta datu bāze, kurā uzrādās konkrēto pasažieru –
braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju – aktuālais sociālais
statuss, kas tiek ņemts par pamatu atlaides piešķiršanai. Tas
nozīmē, ka republikas nozīmes pilsētas no nākamā gada,
izsniedzot
jebkuru identifikācijas rīku, ar ko var validēt savu braucienu,
piemēram, eID karti, bankas karti vai personalizētu e-talonu,
varēs pārliecināties, vai konkrētajai personai pienākas
braukšanas maksas atvieglojumi. Tāpat šo informāciju varēs
pārbaudīt sabiedriskā transporta kontrolieri.
2021. gada laikā paredzēts ieviest komerciālos maršrutus,
kuros pasažieru pārvadājumi tiks veikti bez valsts dotācijām un
kuros biļetes cenu noteikts pārvadātājs, nevis valsts. Tas
nozīmē, ka gadījumā, ja pārvadātājam rodas zaudējumi, tie
netiks kompensēti no valsts budžeta, bet būs paša pārvadātāja
risks. Tāpat šajos maršrutos pārvadātājs noteiks laiku, cikos
autobusi kursēs, un pieturvietas, kurās tie apstāsies. Pasažieru
pārvadājumus komerciālajos maršrutos varēs nodrošināt
pārvadātāji, kuri izpildīs noteiktas kvalitātes prasības.
Pakalpojumu sniedzēji netiks izraudzīti iepirkuma rezultātā; tie
konkurēs brīvajā tirgū. Sākotnēji plānots, ka komerciālie
maršruti būs Rīga–Jelgava, Rīga–Ogre, Rīga–Olaine,
Rīga–Sigulda, Rīga–Daugavpils, Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka
un Rīga–Salaspils (maršruti, kuros līdztekus kursē vilciens).
Stājoties spēkā jaunajiem līgumiem ar pasažieru
pārvadātājiem, kas būs uzvarējuši konkursā par sabiedriskā
transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados, tiks
ieviesti vairāki maršruti, kuros pasažieri varēs braukt bez
maksas. Lai ieviestu bezmaksas pārvadājumus, vienlaikus jāizpildās
trim kritērijiem: maršrutam jābūt vietā, kur apdzīvotības
blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;
maršrutam jābūt tādam, kura uzturēšanai valsts no savas puses
sedz vairāk nekā 85% visu izmaksu, un pārvadāto pasažieru
skaitam jābūt vidēji 2,5.
Pirmo reizi normatīvajos aktos ir definēts minimālais valsts
garantētais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms dotētajā
maršrutu tīkla daļā. Minimālais apjoms noteikts, ņemot vērā
pakalpojumu pieprasījumu un maršruta / reisa ekonomiskos rādītājus.
Piemēram, plānots, ka darbadienās novada pilsētā, kurā
iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, savienojumā starp pilsētas
centru un citām pilsētas daļām jānodrošina vismaz astoņi reisi
dienā, bet savienojumā starp novada pilsētu un ciemiem jānodrošina
vismaz četri reisi.
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā paredz arī
to, ka pašvaldības varēs līdzfinansēt sabiedrisko transportu
valsts vai pašvaldības dotētajos maršrutos. Šāda iniciatīva
tika pieņemta, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, jo ir bijuši
gadījumi, kad, izvērtējot kāda reisa ekonomiskos rādītājus un
pasažieru skaitu, pieņemts lēmums reisu slēgt, bet pašvaldība
uzstājusi uz tā saglabāšanu. Līdz ar izmaiņām likumā
apstākļos, kad valsts finansējums ir ierobežots, pašvaldībai
būs iespēja saglabāt pasažieru pārvadājumus kādā konkrētā
reisā ar ļoti zemu pieprasījumu.
